Jaunais gads atnāks ar vairākiem iemesliem aizbraukt uz Rēzekni. Jau 15. janvārī plkst. 16 Austrumlatvijas koncertzālē Gors izskanēs itāļu komponista, bel canto stila meistara Gaetāno Doniceti operas Marija Stjuarte oriģinālversijas koncertuzvedums, kurā Skotijas karalienes lomu izdziedās starptautiski pazīstamais latviešu soprāns Marina Rebeka. Savukārt pavasara plaukumā zaļo pakalnu pilsētā tiks ievadītas Latvijas valsts simtgades svinības.
Aizraujošā adīšana
Nākamā gada maijā Rēzeknē norisināsies vairāki Latgales kongresa simtgadei veltīti pasākumi. Viens no tiem būs izstāde Pāri slieksnim/Puori slīkšņam, kurā eksponētie materiāli no Latvijas un Baltkrievijas muzejiem piedāvās daudzpusīgu ieskatu šajā vēsturiskajā notikumā, kas kļuva par svarīgu priekšnoteikumu ceļā uz Latvijas valsts dibināšanu. "Šī tēma līdz šim ir bijusi ļoti maz pētīta," uzsver Latgales Kultūrvēstures muzeja direktore Anastasija Strauta.
Uz Rēzekni no Cēsu Vēstures un mākslas muzeja jau ir atceļojis simtgadīgais Jelgavas Zemkopības skolas karogs, kuru ir uzšuvusi skolotāja Lavīze Putniņa. Divas Latgales Kultūrvēstures muzeja speciālistes baltos cimdos uzmanīgi attin čaukstošo papīru, kurā ietīts vērtīgais eksponāts, līdz skatam atsedzas uzraksts "Brīva Latvija!". "Padomju laikos to slēpa segas pārvalkā," stāsta muzeja eksperts kultūrvēstures jautājumos Kaspars Strods.
Rēzeknes Tehnoloģiju akadēmija un SIA MS-IDI ir radījuši izglītojošu datorspēli skolēniem Iepazīsimies jeb Īsapazeisim. Tā ir veltīta trīsdesmit trim nozīmīgām personībām, kuras ir nākušas no Latgales. "To vidū ir arī Teuvo Tulio, Marks Rotko un Hercs Franks, kuri šeit ir dzimuši, smēlušies enerģiju un pēc tam kļuvuši pazīstami pasaulē katrs savā veidā," akcentē Ilga Šuplinska, kura kopā ar vēsturnieku Vladislavu Malahovski ir veidojusi datorspēles saturu.
Tajā ir ietvertas arī piecas minispēles, kuras ir veltītas šo personību vaļaspriekiem. "Viens no tiem ir adīšana, kas, starp citu, ir mana dēla mīļākā spēle," atzīst Rēzeknes Tehnoloģiju akadēmijas profesore un piebilst: "Adām latvju rakstus." Starp šiem hobijiem ir arī ķīmijas eksperimenti, ceļošana, makšķerēšana un motosports, ko ir inspirējusi latviešu ķīmiķe Emīlija Gudriniece, kura 1949. gadā un 1953. gadā ir bijusi Latvijas čempione 350 cm3 klasē sievietēm.
Pirmais sniegs dzīvē
"Ko ieteiksi apmeklēt?" savā Instagram kontā jautā jaunā krievu režisore Svjatoslava Kondratjeva no Sanktpēterburgas, kura Rēzeknes Nacionālo biedrību kultūras nama teātra studijā Joriks iestudējusi izrādi Krēsli pēc Ežēna Jonesko darba motīviem. "Ja godīgi, es tur neko citu kā makšķerēšanu neesmu apmeklējis, tāpēc iesaku makšķerēšanu!" atbild @panteleevdmitry, kuram vecmāmuļa dzīvo četrdesmit kilometru attālumā no Rēzeknes.
Kopš jaunās sezonas Jorikā darbojas profesionāla latviešu teātra trupa, kurā ir iesaistījušies četri Latvijas Kultūras akadēmiju absolvējuši aktieri: Laura Atelsone, Kārlis Tols, Dace Šteinerte un Kārlis Derums. Par viņu pirmo darbu kļuva Pērļu zvejnieks pēc Jāņa Poruka stāsta motīviem. Tās režisors bija Toms Treinis, kurš divus gadus pēc kārtas ir ieguvis skatuves mākslas festivāla Patriarha rudens balvu – Pētera Pētersona petrolejas lampu.
"Jūs esat iekļuvuši pašā darba karstumā," acīmredzamo vārdos izsaka Rēzeknes Nacionālo biedrību kultūras nama direktore Svetlana Semeņaka. Bijušā kinoteātra Zvaigzne glīti atjaunotajās telpās notiek gatavošanās divām teātra studijas Joriks pirmizrādēm – līdzās Krēsliem ar latviešu aktieriem top arī režisora Aivara Pecka muzikālais iestudējums visai ģimenei Nāriņa pēc Hansa Kristiana Andersena pasakas motīviem krievu valodā.
Kāds tumsnējs jaunietis – Izaki Manuels Agoštinu Kabesiņašs no Portugāles – palīdz salīmēt ūdeņu dievības brīnumainās pasaules grīdas segumu. "Agrāk es strādāju par maiznieku," atklāj divdesmit vienu gadu vecais jaunietis, kurš vienmēr ir vēlējies iepazīt citas valstis un kultūras. "Šeit es pirmo reizi ieraudzīju sniegu," piebilst Izaki. Viņš ir viens no trijiem brīvprātīgajiem, kuri vienu gadu no savas dzīves izvēlējušies pavadīt Rēzeknē.
Ķirbis kā ceļamaize
"Ko ieteiksiet apmeklēt?" šo Svjatoslavas Kondratjevas jautājumu var pāradresēt vietējiem iedzīvotājiem. Viena no tādām vietām ir Rēzeknes Zaļā sinagoga pilsētas vēsturiskajā centrā. "Kad es padomju laikos mācījos skolā, gāju garām dievnamam un no turienes skanēja rečitatīvas vīriešu lūgšanas," savas bērnības atmiņas atceras erudītais un atraktīvais Voldemārs Ivdris, kurš ir kļuvis par gidu un piedāvā izsmeļošu stāstījumu par ebreju kultūru.
Pirms divdesmit sešiem gadiem Rēzeknes Zaļā sinagoga pārtrauca savu darbību, jo avārijas stāvokļa dēļ tika slēgta, bet šī gada sākumā durvis vēra jau atjaunotais koka dievnams, kurā ieguldītais darbs tika novērtēts ar iekļaušanu Latvijas Arhitektūras gada balvas 2016 kandidātu vidū. Šīs ēkas restaurācijas procesā tika atjaunots sākotnējais plānojums un iekonservēta vairāku vēsturisko periodu apdare, neizdalot vienu atsevišķu apdares sistēmu.
Vēl viena must see vieta ir Rēzeknes Mākslas un dizaina vidusskolas Mākslas nams, kas atrodas 18. novembra ielā. Šī kokgriezumiem rotātā ēka ir būvēta XIX gadsimta pēdējā ceturksnī kā tirgotāju Vorobjovu māja un piedzīvojusi ļoti daudzkrāsainu likteni. Savulaik šeit ir atradies gan Skolotāju institūts, gan tuberkulozes dispansers, gan kara komisariāts, bet tagad šeit var apskatīt Latgales vecmeistaru, kā arī jaunās paaudzes gleznotāju mākslas darbus.
Pateicoties studentu un pedagogu pūlēm, šī māja ir atguvusi savu sākotnējo izskatu – no parketa grīdām līdz pat griestu gleznojumiem. "Šo lustru ir veidojis Lauris Rutkis kā savu diplomdarbu. Pēc skolas beigšanas viņš aizbrauca uz Kanādu meklēt zeltu," norāda Mākslas nama gide Ināra Jackovska, kura pirms prombraukšanas katram no mums nogriež pa šķēlītei no pašas audzētā ķirbja, ko sataisīt salātos kopā ar burkāniem un rozīnēm. Dīvs gausyn!
Noderīgas saites: