Par to, kā pareizi lietot milzīgo informācijas apjomu, neiekrist informācijas manipulatoru un tukšu politiķu solījumu lamatās, Guntars Gūte sarunājas ar LU Pedagoģijas, psiholoģijas un mākslas fakultātes lektoru, dezinformācijas un informācijas uztveres ekspertu Mārtiņu Priedolu.
Valdības pagājušajā nedēļā atbalstītais Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) rīkojums par taisnīgas pārkārtošanās teritoriālo plānu paredz līdz 2030. gadam Latvijā atteikties no enerģētiskās kūdras ieguves. Un nemaz nepārsteidz, ka valdība kārtējo reizi vispār neklausās eksportspējīgas nozares uzņēmēju iebildumos un argumentos, kas brīdina, ka šādi nepārdomāti lēmumi rada būtisku risku iznīcināt nozari.
Par enerģētisko drošību, jaunajiem gāzes un elektroenerģijas
projektiem, inflācijas lēcienu
un ekonomikas atkopšanās
prognozēm Guntara Gūtes saruna ar Eiropas Parlamenta
deputātu Robertu Zīli (N).
Par situāciju lauksaimniecībā
un iespējamajiem nākotnes
attīstības scenārijiem, tostarp
pārtikas pieejamību un tās cenām, Guntars Gūte sarunājas
ar Lauksaimnieku organizāciju sadarbības padomes valdes locekli Gunti Gūtmani.
Saeimas vēlēšanas nupat sāk tuvoties aizvien straujāk, par ko liecina ne tikai kalendārs, bet arī politiķu aktivitātes pieaugums publiskajā telpā. Nekādu pārsteigumu nerada fakts, ka jau vairākas nedēļas pie varas esošie politiķi – ministri, deputāti – aktīvi vizinās reģionālajās vizītēs, izrāda iepriekšējos četros gados nepieredzēta apjoma rūpes par skolotāju, ārstu un citu pilsoņu (lasi – potenciālo vēlētāju) darba dzīvi un sadzīves apstākļiem.
Jaunākie notikumi a/s
Grindeks īpašnieku Kirova
un Filipa Lipmanu strīdā ar
valsti SIA Publisko aktīvu
pārvaldītājs Prossessor personā par valsts pensiju speciālajam fondam it kā radīto
zaudējumu atlīdzināšanu 1,9
miljonu eiro apjomā nonācis
jaunā fāzē, turklāt paralēli
nacionālajai tiesvedībai, iespējams, domstarpības iegūs
arī starptautisku skanējumu,
jo Lipmani ir īstenojuši solīto
un vērsušies ar sūdzību pret
Latviju Eiropas Cilvēktiesību
tiesā (ECT).
Politiķi var apvainoties līdz sirds dziļumiem, bet viņiem būs jāpilda likumā noteiktais un pašu solītais, sarunā ar Guntaru Gūti uzsver Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības (LIZDA) vadītāja Inga Vanaga.
Par līdzšinējām ilgstošajām
biznesa problēmām un to, ko
investori gaida no jaunās Saeimas un valdības, Guntars Gūte sarunājas ar Ārvalstu investoru padomes Latvijā (FICIL) valdes priekšsēdētāju,
PwC Latvija vadošo partneri
Zlatu Elksniņu-Zaščirinsku.
Valsts kontrole (VK) nākusi klajā
ar kārtējo valsts pārvaldei
neglaimojošo revīzijas ziņojumu, kura īsais kopsavilkums –
jau atkal un atkal valsts pārvalde it kā īsteno kaut kādus
procesus, kuru iznākums var rezultēties ar
kārtējo fiasko un vēl ES aprēķinātām soda
naudām, kuras būs jāmaksā nodokļu maksātājiem. Tajā pašā laikā politiķi un ierēdniecība, šķiet, izliekas, ka viss ir vislabākajā kārtībā.
Neskatoties uz to, ka saistībā ar
ģeopolitisko notikumu izraisītajām ekonomiskajām problēmām Eiropas Savienības
līmenī patlaban tiek diskutēts
par iespēju vismaz uz kādu
laiku mainīt attieksmi pret gāzi kā fosilo un
attiecīgi dabai nedraudzīgo kurināmo, sagaidāms, ka pārskatāmā nākotnē vismaz ES
līmenī atgriezīsies vēlme gāzi aizvien vairāk
aizstāt ar atjaunojamajiem energoresursiem
teju visās ikdienas jomās.
Par latviešu diasporas saiknēm ar Latviju un to attīstības potenciālu Guntars Gūte sarunājas ar Latviešu apvienības Austrālijā un Jaunzēlandē viceprezidentu Reini Danci.
Sākoties priekšvēlēšanu periodam, Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) jau ierasti plāno sekot līdzi, lai politiķi un partijas strikti ievērotu likumus.
Nekādus negaidītus patīkamus pārsteigumus sabiedrībai negrib sagādāt valdošā koalīcija un pirmšķietami tieši tādēļ nolēma nesteigties izskatīt un vismaz konceptuāli valdībā atbalstīt vienu no aktuālākajiem šīs vasaras jautājumiem – risinājumu plānu par atbalstu iedzīvotājiem nākamajā apkures sezonā. Jo izrādās – vēl notiek svarīgas saskaņošanas un saskaņojumu saskaņošanas, tāpēc – kā noprotams – valdība pat īsti nezina, kad beidzot projektu skatīs.
Par valsts un pašvaldību kopējo atbildību sagaidāmās lielo rēķinu krīzes pārvarēšanā un cilvēku atbalstīšanā Guntars Gūte sarunājas ar Latvijas Pašvaldību savienības priekšsēdētāju Gintu Kaminski.
Valsts kancelejas (VK) direktors Jānis Citskovskis intervijā Dienai 2017. gadā, runājot par valsts pārvaldes, tostarp ierēdniecības, darba efektivitāti, vaļsirdīgi atzina: "Varu piekrist cilvēkiem, kuri saka, ka birokrātija pati sevi atražo – mēs ar laiku atrodam sev vietu sistēmā. Notiek darbs ar kaut kādiem procesiem, dokumentu apstrādi, un ierēdnis ir noslogots visu dienu. Jautājums – kāds ir mērķis, kam tu to dari – vai tikai tāpēc, lai tu būtu noslogots? Sistēma strādā, un es tiešām no rīta līdz vakaram esmu nodarbināts. Bet kādu rezultātu beigās iegūstam? Vai varbūt tomēr vesela virkne darbību, kuras tu dienas laikā dari, ir liekas, tādas, no kurām varētu atteikties."
Centrālā statistikas pārvalde (CSP) vakar ar divu minūšu intervālumedijiem izsūtīja divas presesrelīzes, kas būtībā rāda pretēju ainu tautsaimniecībā. Pirmajāziņā teikts, ka 2022. gada pirmajā ceturksnī, salīdzinot ar 2021. gada pirmo ceturksni, iekšzemes kopprodukts (IKP)pēc sezonāli un kalendāri nekoriģētajiemdatiem salīdzināmajās cenās ir palielinājiespar 6,7%.
Par pašvaldību attiecībām ar
valsti, briestošās ekonomiskās
un sociālās krīzes risinājumu
variantiem un riskiem atkal
zaudēt daļu iedzīvotāju Guntars Gūte sarunājas ar Valkas
mēru Ventu Armandu Kraukli.
2020. gada maijā Finanšu
un kapitāla tirgus komisijā
(FKTK) vērsās kāds maz zināms uzņēmums SIA Pharma Invest, lūdzot FKTK izsniegt atļauju brīvprātīgā a/s
Olainfarm akciju atpirkšanas
piedāvājuma izteikšanai.
Pharma Invest iecere bija atklāti aizdomīga – faktiski
čaulas uzņēmums pēkšņi atradis līdzekļus 10 miljonu eiro apmērā, lai nopirktu 10%
Olainfarm akciju. Jau toreiz
Dienas veiktā izpēte liecināja, ka aiz Pharma Invest mēģinājuma iegūt Olainfarm
akcijas slēpās Kārļa Krastiņa
un ar viņu saistīto Prudentia
uzņēmumu intereses.
Lietuvas parlaments šonedēļ jau otro reizi šajā gadā pieņēmis grozījumus valsts budžetā, paredzot
izdevumu būtisku pieaugumu,
kam galvenais iemesls ir mazināt
aizvien pieaugošo inflāciju valsts
ekonomikā, tostarp ikvienā mājsaimniecībā.
Skandāls saistībā ar notikumiem 9. un 10. maijā pie Pārdaugavā novietotā padomijas propagandas pieminekļa uzņem ļoti straujus apgriezienus un, pēc visa spriežot, jau pāraudzis valdošās koalīcijas attiecību krīzē.
