Patlaban ir vasaras sākums un beigusies apkures sezona, arī elektrības cenas savā ziņā ir normalizējušās. Un šķiet, ka līdz ar patlaban aktualitāti guvušajām politiskajām un citām kolīzijām enerģētikas joma ir teju aizmirsta, un vēl pirms dažiem mēnešiem dažādu nozares pārzinātāju paustais, ka īsti atslābt nedrīkst un nopietni jāgatavojas nākamajai apkures sezonai, ir jau aizmirsies. Kādas ir jūsu sajūtas – šajā jautājumā tomēr tiek turēta roka uz pulsa?
Jāsaka, ka tik laba situācija kā pašlaik mums nav bijusi, tāpēc arī tāds miers valda. Teju rodas iespaids, ka karš ir vinnēts, enerģētikā viss ir kārtībā, tāpēc var nodarboties arī ar citām lietām.
Vienlaikus – operatīvie dati, kas ienāk katru dienu no sistēmu operatoriem par faktisko stāvokli, rāda, ka kopumā Eiropa, salīdzinot ar situāciju pirms gada, kad bijām ļoti satraukti par iespējamiem [notikumu attīstības] scenārijiem (un tam bija absolūts pamats), izskatās daudz labāk. Gāzes piegādes notiek, gāzes krātuves, tostarp Inčukalna pazemes gāzes krātuve (PGK), pildās, gāzes termināļi [kuru jaudas tiek izmantotas trim Baltijas valstīm un Somijai] strādā ar pilnu jaudu. Arī elektroenerģijas cenas, kā redzam, šobrīd vairs nav šokējoši lielas, drīzāk otrādi – brīžiem ir pat pārsteidzoši zemas. Līdz ar to pašreiz situācija izskatās laba. Taču te arī ir tā līdzība militārām lietām un enerģijas lietām – ka tu nekad nevari zināt, ko ienaidnieks nostrādās, – energosistēmā izmaiņas var radīt gan klimatiskie apstākļi, gan cilvēka rīcības rezultāts. Līdz ar to enerģētikā jābūt nepārtrauktā uzmanības stāvoklī.
Atgriežoties pie jūsu pamata jautājuma, vai šī tēma nav aizmirsta, domāju, ka nav.
Visu sarunu lasiet avīzes Diena piektdienas, 9. jūnija, numurā! Ja vēlaties laikraksta saturu turpmāk lasīt drukātā formātā, to iespējams abonēt ŠEIT!