Šķiet, pirmo reizi atjaunotās Latvijas vēsturē visu trīs lielo - Rīgas, Ventspils un Liepājas - ostu komersanti nevis savstarpēji sīvi konkurē par biznesa apjomiem, bet gan vienojušies kopīgā frontē, lai cīnītos pret, viņuprāt, ostu nākotni apdraudošo satiksmes ministra Tāļa Linkaita intensīvi virzīto ostu reformu.
Termins ''konsekvence'' nozīmē atbilstību loģikas prasībām, noteiktām likumsakarībām, noteiktai sistēmai. Šķiet, Latvijā vairs tikai ļoti neliela sabiedrības daļa varētu piekrist, ka šim terminam atbilst tas, ko ar pandēmijas apkarošanas karogu rokās un tukšiem lozungiem dara valdība kopā ar ierēdniecības aparātu.
Par attīstības scenārijiem dzelzceļa nozarē un potenciālajiem riskiem Guntars Gūte sarunājas ar SIA Rīgas satiksme valdes priekšsēdētāju, bijušo Satiksmes ministrijas valsts sekretāra pienākumu izpildītāju Džinetu Innusu.
Igaunijas uzņēmējs, a/s Skinest Group akcionārs Oļegs Osinovskis vērsies ar iesniegumu pie vairākiem Saeimas Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijas deputātiem, kā arī parlamenta priekšsēdētājas Ināras Mūrnieces ar lūgumu izvērtēt Saeimas Juridiskās komisijas priekšsēdētāja Jura Juraša publisko izteikumu atbilstību Saeimas deputātu Ētikas kodeksam.
Satiksmes ministrs Tālis Linkaits, šķiet, nolēmis veikt būtisku uzrāvienu savā iecerētajā ostu reformas projektā, lai, pat īsti neieklausoties dažādu jomu ekspertu aicinājumos un brīdinājumos par negatīvajām sekām, straujā tempā "līdz uzvarošām" beigām aizvirzītu normatīvus, kas paredz izveidot jaunu pārvaldības modeli trijās lielākajās Latvijas ostās. Tā var secināt pēc pirmdienas koalīcijas partiju sadarbības padomes sēdes, kurā savā ziņā negaidīti tika izskatīts un arī konceptuāli atbalstīts Linkaita ostu reformas plāns un tā tālāka virzība izskatīšanai valdībā.
Šobrīd Saeimā virzību turpina likumprojekts Grozījumi Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas likumā (turpmāk tekstā – grozījumi), par kuru kritiku pauduši juristi, uzņēmēji un politiķi, norādot uz grozījumu iespējamo neatbilstību cilvēktiesībām, pārcenšanos starptautisko prasību ieviešanā, teksta kvalitātes trūkumiem un neskaidrībām, kādas radīsies to piemērošanā. Vislielākā kritika vērsta pret regulējumu, ka valsts, atzīstot, ka kādai personai nav nevainojama reputācija, var šai personai atņemt noteikta veida īpašumu.
Par to, kādi secinājumi jāizdara un kādi pasākumi valstij jāveic pēc Covid-19 gūtās mācības, Guntars Gūte sarunājas ar Latvijas Zinātņu akadēmijas prezidentu Ivaru Kalviņu.
Saskaņā ar Latvijas finanšu sektoru reglamentējošajiem normatīviem maksimāli iespējamais naudas sods kredītiestādei par pārkāpumiem AML/CFT (naudas atmazgāšanas novēršanas un terorisma finansēšanas apkarošanas) jomā var būt pieci miljoni eiro vai 10% no bankas (finanšu iestādes) gada apgrozījuma, ko rēķina pēc pēdējā jaunākā apstiprinātā auditētā gada pārskata.
Par apdrošināšanas nozares rezultātiem pērn, kā arī šā gada prognozēm Guntars Gūte sarunājas ar Latvijas Apdrošinātāju asociācijas prezidentu Jāni Abāšinu.
Pašreizējā valsts komunikācijas stratēģija par Covid-19 pandēmiju sevi ir izsmēlusi, tāpēc jau 9. martā valdība varētu nākt klajā ar grozītu komunikācijas stratēģiju. Šādu jaunumu trešdien Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas sēdē pavēstīja premjerministra Krišjāņa Kariņa parlamentārā sekretāre Evika Siliņa, un jāsaka, šis paziņojums raisīja gana plašu uzjautrināšanos par potenciālajiem stratēģijas virzieniem, kā arī pārdomas par to, cik daudz nodokļu maksātāju naudas atkal plānots šādā veidā apgūt.
Vidzemes rajona Limbažu tiesas pilnais spriedums tā dēvētajā Osinovska – Magoņa krimināllietā, kas pēc saīsinātā sprieduma pasludināšanas radīja plašu rezonansi un satricināja tieslietu sistēmu, gan procesā iesaistītajām pusēm, gan plašākai sabiedrībai būs pieejams 15. jūnijā. Līdz ar to pagaidām vēl nav zināms prokuratūras lēmums par sprieduma pārsūdzību.
Par Covid-19 pandēmijas ietekmi uz sabiedrības veselību un valsts ekonomiku, situācijas risinājumu kvalitāti un valdības stabilitāti Guntars Gūte sarunājas ar ekonomikas ministru Jāni Vitenbergu.
Daudz pārmetumu pašreizējā valdība un pandēmijas krīzes vadības komanda ir uzklausījusi līdz šim, un, ja nekas nemainīsies ne ministru, ne ierēdņu attieksmē, šie sabiedrības pārmetumi un tiem sekojošais aizvainojums turpinās pieaugt. Ar to ir jārēķinās visiem, kuri šobrīd mēģina pārvaldīt veselības un ekonomikas krīzi. Tostarp koalīcijas politiķiem jārēķinās, ka šī situācija ļoti smagi var atsaukties uz viņu partiju rezultātiem jau pašvaldību vēlēšanās.
Veselības uzņēmumu grupas a/s Repharm uzņēmums Rīgas farmaceitiskā fabrika iegādājies tiesības 2023. gadā nopirkt daļu no farmācijas uzņēmuma a/s Olainfarm kapitāla. Par plāniem saistībā ar Olainfarm Guntaram Gūtem stāsta Repharm padomes loceklis Juris Bundulis.
Klausoties veselības ministra Daniela Pavļuta atklāsmēs un epitetos pēc dienesta izmeklēšanas saistībā ar būtiski samazināto pasūtījuma apjomu vakcīnām pret Covid-19, atminējos kādu laiku iepriekš dzirdētās citu politiķu tikpat sirdi plosošās replikas OIK skandāla kontekstā.
Mūsu sabiedrība ir pelnījusi noteiktību un drošību arī nenoteiktības apstākļos, sarunā ar Guntaru Gūti uzsver Pasaules Brīvo latviešu apvienības priekšsēde Kristīne Saulīte.
Laikā, kad valdība un visa valdošā koalīcija aizvien straujāk zaudē sabiedrības uzticēšanos un toleranci pret valdības izmantotajiem instrumentiem Covid-19 krīzes pārvarēšanai, politiķi turpina zāģēt zaru, uz kura paši sēž. Runa ir par valdošās koalīcijas partneru savdabīgo rīcību, kuru nekādi nenosauksi par saskaņotu partnerību, bet drīzāk par mazliet nekaunīgu politisko sāncensību priekšvēlēšanu laikā, mēģinot uzspēlēt uz cilvēku sajūtām un emocijām.
Ja ministrs, no kura ir atkarīga tiesnešu karjera, vērtē apsūdzības, nezinot, kas ir apsūdzības sastāvā, tas ir apdraudējums tiesiskumam, sarunā ar Guntaru Gūti pauž bijušais Satversmes tiesas priekšsēdētājs Gunārs Kūtris.
Pēdējo mēnešu Covid-19 inficēšanās cipari neliecina, ka situācija pandēmijas apkarošanā uzlabotos, kas savukārt liek uzdot aizvien asākus un tiešākus jautājumus par valdības un krīzes vadības padomes īstenotā darba zemo kvalitāti un tā iemesliem. Paradoksālā kārtā valdošā koalīcija, kas pie varas nokļuva, solot bezkompromisu tiesiskumu un vēl nebijušu valsts pārvaldes darba caurspīdīgumu, kopš pandēmijas sākuma pērn pavasarī lielāko daļu lēmumu gatavo, izspriež un apstiprina stingrā slepenībā tā, it kā uzskatītu, ka Latvijas sabiedrība ir tās lielākais ienaidnieks, no kura ir jāslēpj informācija līdz pēdējam brīdim.
Latvijas politisko arēnu turpina vajāt lielāki un mazāki satricinājumi, kas šobrīd nonākuši tik tālu un kļuvuši zināmā mērā tik absurdi, ka sabiedrība kārtējo iknedēļas politisko skandālu valdošajā koalīcijā jau uztver "vēsā angļu mierā".
Par muitas vēsturi un šodienas izaicinājumiem ar Rīgas Tehniskās universitātes (RTU) Starptautisko ekonomisko sakaru un muitas institūta direktoru, profesoru Aivaru Vilni Krastiņu sarunājas Guntars Gūte.
Diemžēl jau atkal nākas noraudzīties satiksmes ministra Tāļa Linkaita kārtējās lielo sapņu vizualizācijās, vienlaikus saprotot, ka ministrs aizvien straujāk attālinās no zemes un reālās situācijas valstī.
Aizvadītā gada nogalē Saeima pieņēma grozījumus Akcīzes likumā, ar kuriem pavisam nedaudz tika paaugstināts akcīzes nodoklis cigaretēm, bet ļoti būtiski tika kāpināts nodoklis dažādām mazāk kaitīgām bezdūmu alternatīvām, tostarp e-cigarešu šķidrumiem līdz pat 1100%, karsējamai tabakai – 113%. Tāpat ieviests akcīzes nodoklis nikotīna spilventiņiem, kas jau uzreiz tika noteikts augstāks nekā, piemēram, Zviedrijā, Igaunijā un Ungārijā, turklāt daudzas valstis nikotīna spilventiņus ar nodokli vispār vēl neapliek. Savukārt šā gada janvārī ar jaunu ierobežojumu iniciatīvu nāca klajā Veselības ministrija, rosinot aizliegt mentola aromāta karsējamo tabaku un aromatizētos e-cigarešu šķidrumus.
Pēdējos gados daudzi privātā kapitāla uzņēmumi ir pametuši Nasdaq Riga biržu. Lai gan tie parasti ir akcionāru sapulcēs pieņemti lēmumi par regulētā tirgus atstāšanu, proti, akcionāru vairākums ir izdarījis šo izvēli, nav plašāk vērtēti iemesli, kāpēc šādi lēmumi tiek pieņemti. Pasaulē biržas uzņēmuma statuss kalpo kā kvalitātes zīme, uzņēmuma vadītāji ar to lepojas, to izmanto arī kā jaudīgu instrumentu kapitāla piesaistei, taču Latvijā ir vērojams pretējs process.
Par tirdzniecības ierobežojumu neloģiskumu un draudiem nacionālajai uzņēmējdarbībai žurnālists Guntars Gūte sarunājas ar Latvijas Tirgotāju asociācijas vadītāju Henriku Danusēviču.
