Uzreiz pēc Edgara Rinkēviča ievēlēšanas Valsts prezidenta amatā premjera Krišjāņa Kariņa (JV) uzsāktās aktivitātes par valdošās koalīcijas paplašināšanu, tajā iesaistot ZZS un Progresīvos, pašā sākumā bija tik ļoti aktīvas, ka ļāva domāt par salīdzinoši ātrām izmaiņām koalīcijā. Turklāt izmaiņām dažādās variācijās – vai nu esošās koalīcijas beigām un jaunas izveidi, vai nu spēju Kariņam brīnumainā kārtā panākt esošo koalīcijas partneru – Apvienotā saraksta (AS) un Nacionālās apvienības (NA) – piekrišanu par sarūmēšanos pie valdības galda, dažus krēslus atdodot jaunpienācējiem. Kaut kāds iznākums tika prognozēts uzreiz pēc jaunā Valsts prezidenta stāšanās amatā, tomēr – jo tuvāk nāca inaugurācijas datums, jo skaidrāk kļuva, ka Kariņam un JV nekādi neizdodas izkļūt no nulles punkta koalīcijas sastāva izmaiņu kontekstā.
Patiesībā – sarunas notika starp JV, ZZS un Progresīvajiem, bet tās pilnībā ignorēja AS un NA, un valdība faktiski turpina tādu pašu politiku. Vēl vairāk – šobrīd puse valdības, ieskaitot premjeru, vispār dodas atvaļinājumā (kā zināms, Saeimai patlaban ir vasaras brīvlaiks), un atgriešanās pie koalīcijas paplašināšanas sarunām tiek plānota kaut kad augustā. Iespējams, ka šajā laikā kādas sarunas turpināsies mazākos sastāvos un mazāk publiskās vietās, taču vairāk izskatās, ka Kariņa iecere no strupceļa izkļūt nevarēs un kaut kāda atbilde kā līdzšinējiem, tā jauniecerētajiem partneriem būs jāsniedz tik un tā. Līdz ar to skaidrs, ka politisko matu skaldīšana nav beigusies, bet uz laiku vismaz publiski pieklusināta.
Mazliet citādāka situācija ir ar krīzi Rīgas domes valdošajā koalīcijā: tur vasaras karstums nav pieklusinājis, bet – tieši pretēji – vēl vairāk uzkarsējis strīdnieku prātus. Līdzšinējo partneru publiskā apmētāšanās ar dubļiem turpinās diezgan aktīvi un regulāri. Vai tam pamatā ir piesauktie daudzsimtu miljoni eiro, par kuru pārraudzību notiekot cīniņš, vai tomēr valdības koalīcijas izmaiņu neveiksmīgo sarunu atblāzma, šobrīd grūti pateikt.
Taču bažas rada tas, ka gan valdības pauze, gan strīdi Rīgas domē realitātē kavē darbus, pārmaiņas un transformācijas, ko solījuši gan vieni, gan otri. Ekonomika turpina stagnēt, problēmas samilzt, bet atbildīgie tikmēr sauļojas pludmalē vai vicina dūres.