Izcilajam zinātniekam Albertam Einšteinam pieder teiciens: "Divas lietas ir
bezgalīgas – Visums un cilvēku stulbums. Turklāt neesmu pārliecināts par
Visumu." Lai kāds arī nebūtu šī izteikuma precīzais skanējums, Latvijas kontekstā cilvēku stulbumu tajā ļoti piemēroti var
aizstāt ar politiķu nekaunību un populismu.
Pēdējā laikā Ģenerālprokuratūras vārds ne visai pozitīvā gaismā tiek locīts divu dažādu notikumu kontekstā, taču, manuprāt, abas šīs lietas nedara godu ne Ģenerālprokuratūrai kopumā, ne arī ģenerālprokuroram Jurim Stukānam. Proti, runa ir par vairākus gadus senu notikumu Latgales pusē, kad policija veica kratīšanu sirmgalves īpašumā, kuras laikā nogrieza, sakrāmēja maisos un aizveda visas kundzes piemājas dārzā augušās pārtikas kaņepes, jo nez kādēļ likumsargiem kaņepes acīmredzot šķita "narkotiski aizdomīgas".
Kardināli saasinoties Rietumu pasaules attiecībām ar Krieviju tās īstenotās agresijas pret Ukrainu dēļ, daudzu pasaules, bet jo īpaši Eiropas, valstu dienaskārtībā viens no aktuālākajiem jautājumiem ir atteikšanās no Krievijas energoresursiem: dabasgāzes, naftas, oglēm. Ekonomisko attiecību saraušanas sākšanas sekas mēs jau redzam šodien, ieskatoties pirkumu čekos, rēķinos un arī naudas makos, kuru saturs šodien izsīkst daudz straujāk.
Saeima ceturtdien skatīs
tieslietu ministra Jāņa Bordāna (JKP) un viņa partijas
biedru virzītos grozījumus
Pilsonības likumā, kas regulētu Latvijas pilsonības atņemšanas procedūru.
Laikā, kad valsts a/s Latvijas dzelzceļš (LDz) izjūt aizvien nopietnākas finanšu grūtības, tostarp ik pa laikam spiests atlaist darbiniekus, uzņēmums ir gatavs pārmaksāt par sliežu ceļu modernizācijas projektu 5–10 miljonus eiro, liecina Dienas rīcībā esošā informācija.
Izskatīšanai valdībā tiek virzīts likumprojekts Krievijas militārās agresijas pret Ukrainu un tā rezultātā piemēroto sankciju izraisīto ekonomisko seku pārvarēšanas un tirgus pārorientācijas atbalsta likums, kurā minētie atbalsta mehānismi paredz sniegt finansiālu atbalstu krīzes skartajiem dažādu jomu, arī farmācijas, metālapstrādes, būvniecības, uzņēmumiem. Lēmumprojektu valdība varētu skatīt jau otrdien.
Par to, kā atteikšanās no Krievijas gāzes ietekmēs Baltijas valstu un Somijas gāzapgādes reģionu un ko nepieciešams pilnveidot, Guntars Gūte sarunājas ar enerģētikas ekspertu Juri Ozoliņu.
Pēc teju pilnīga klusuma iepriekšējos divos gados 2022.
gadā kruīzu kompānijas Baltijas jūrā steidz atgūt iekavēto, kas samērā lielus izaicinājumus paredz arī Rīgas ostai
un Latvijas tūrisma industrijai, jo atbilstoši pašreizējiem
plāniem galvaspilsētas ostā
vienas vai divu dienu vizīti
pieteikuši 140 kruīza kuģi,
kas uz Rīgu kopumā atvedīs
ap 130 tūkstošiem tūristu.
Latvijas Stividorkompāniju asociācija (LSA) paudusi
aicinājumu Ministru prezidentam Krišjānim Kariņam
izveidot stratēģisko krīzes vadības darba grupu tranzīta
sektoram ar galveno mērķi
nodrošināt Latvijas valsts kritiskās infrastruktūras darbības nepārtrauktību – tādā
veidā sekmējot Latvijas drošību un ekonomikas attīstību.
Pašreizējie ģeopolitiskie apstākļi attieksmē pret Ukrainas karu neparedz starptoņus. Ir melnbalts izšķiršanās laiks. Taču ne visi to saprot. Latvijas Krievu savienība (LKS) publiskajā retorikā ir izvēlējusies laipošanas taktiku. Labākajā gadījumā LKS joprojām izvairās skaidri definēt attieksmi pret Krievijas agresiju, turklāt atsevišķās niansēs, šķiet, pat turpina spēlēt Kremļa pusē.
Ticami, ka tuvākajā laikā valsts tiks iesūdzēta tiesā par Covid-19 pandēmijas laikā pieņemtajiem diskriminējošajiem lēmumiem, nosakot pārmērīgus ierobežojumus lielajiem tirdzniecības centriem.
Par straujās inflācijas bremzēšanas iespējamajiem risinājumiem un valdības attieksmi
pret biznesu Guntars Gūte sarunājas ar nodokļu ekspertu,
advokātu biroja Sorainen
partneri Jāni Taukaču.
Premjers Krišjānis Kariņš (Jaunā Vienotība) ir viens no tiem politiķiem, kurš degvielas cenu straujā kāpuma kontekstā turpina uzturēt retoriku, ka šo sadārdzināšanos nekādā ziņā nedrīkst amortizēt ar nodokļu mazināšanu, bet tā vietā esot jārod iespēja ar mērķētiem atbalstiem daļu nodokļos iekasētās naudas novirzīt tām sabiedrības grupām, kuru apstākļi cenu pieauguma laikā kļūst spiedīgāki.
Par jaunajiem apstākļiem pasaules enerģētikas jomā un Latvenergo tuvākajiem plāniem Guntars Gūte sarunājas ar a/s Latvenergo valdes priekšsēdētāju Mārtiņu Čaksti.
Nepaspēja vēl aizmirstībā ieslīgt Rīgas domes nespēja tikt galā ar sniegu aizvadītajā ziemā, kad pār rātsnamā sēdošo pašpasludināto "pārmaiņu koalīciju" sāka velties galvaspilsētas ielās biezā slānī esošais sāls un smilšu maisījums. Patiesībā gan ir mazliet skarbāk – šis veselībai bīstamais maisījums apdraud visus, kuri ikdienā pārvietojas pa Rīgu, īpaši kājāmgājējus un velosipēdistus.
Par politiķu atbildības mērīšanu, kā arī par savām iecerēm un mērķiem ar jauno Latvijas Darba devēju konfederācijas prezidentu, uzņēmēju Andri Biti sarunājas Guntars Gūte.
Līdzīgi kā ēku un dažādu
citu būvju celtniecības jomā,
kritiska situācija veidojas arī
autoceļu un tiltu būvniecībā.
Galvenais iemesls tam ir
Krievijas agresija Ukrainā un
tai sekojošās rietumvalstu
sankcijas Krievijai un Baltkrievijai.
Daugavpils Lokomotīvju remonta rūpnīcas vadība un, visticamāk, arī īpašnieks teju ar šantāžas palīdzību kategoriskā tonī pieprasa valdībai risināt uzņēmuma finanšu problēmas.
Pēkšņā apstākļu pasliktināšanās prasa nestandarta un ļoti ātrus valstiskus risinājumus, ja negribam riskēt ar bankrotu vilni būvniecībā, bezdarba pieaugumu un nozīmīgu objektu apturēšanu, uzsver uzņēmēji.
Strauji uzlecot degvielas cenām,kam cieši blakus virmo neiepriecinošās prognozes par energoresursu cenu būtisko kāpumu, diezgan loģiski, ka Latvijā daudz tiek apspriesta ideja par nodokļu likmju terminētu pazemināšanu, lai amortizētu cilvēkiem dārdzības pieaugumu, tostarp piebremzējot arī citu preču un pakalpojumu cenu pieaugumu.
Diemžēl nekādu pārsteigumu
neradīja Saeimas vairākuma
vakardienas lēmums noraidīt
opozīcijas deputātu priekšlikumu samazināt akcīzes nodokli
degvielai, lai tādējādi amortizētu straujo degvielas cenu pieaugumu.
Krievijas agresija Ukrainā teju pilnībā aizēnojusi Covid-19 pandēmijas krīzi, un, šķiet, tikpat kā nepamanīts Latvijā palicis Valsts kontroles (VK) starpziņojums par revīziju Vai Veselības ministrijas (VM) īstenotā vakcinācija pret Covid-19 bija pietiekami mērķtiecīga?.
Par Krievijas agresijas izraisītajām sekām pasaules un Latvijas ekonomikai un mūsu gatavību strauji un efektīvi piemēroties jaunajiem apstākļiem Guntars Gūte sarunājas ar ekonomikas ministru Jāni Vitenbergu (NA).
Pēdējās dienās daudzi ir izcēluši Ukrainas prezidenta Volodimira Zelenska uzrunas paša tautai, Eiropai un visai pasaulei saistībā ar Krievijas iebrukumu Ukrainā. Un, šķiet, tieši no viņa būtu vērts mācīties gan mūsu, gan Eiropas politiķiem, kā precīzi, tieši, emocionāli un cilvēciski saprotami runāt ar visu sabiedrību laikā, kad Krievijas agresijas dēļ cilvēki mēdz nostāties diametrāli pretējās pusēs.
Nekļūšu oriģināls, paužot, ka pēdējo dienu notikumi – Krievijas iebrukums Ukrainā – ir uz visiem laikiem ne tikai kardināli izmainījuši pasaules ģeopolitisko situāciju, bet arī diezgan skaidri iezīmē, ka arī pasaules ekonomikā procesi un notikumi būtiski mainās jau šobrīd. Diezgan ticami, ka lielākās pasaules daļas valstu, varbūt iekavētā, tomēr šobrīd ļoti vērtīgā rīcība vismaz tuvākajā nākotnē izslēgs Krievijas lielo nozīmi no daudziem pasaules globālajiem ekonomiskajiem procesiem, kamēr vien tās autoritārais līderis Vladimirs Putins un viņam pietuvinātie pārvaldīs Krieviju.
Kopš Rīgas domes (RD) lēmuma noteikt aizliegumu individuālo gāzes apkures katlu uzstādīšanai Rīgā, diskusijas gan par šo – pagaidām Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas apturēto – lēmumu turpina pieaugt, tostarp arī par domnieku izvirzīto argumentu, ka
gāze ir fosilais kurināmais un
attiecīgi ir kaitīgāks apkārtējai videi nekā malka, granulas, šķelda vai siltumsūkņi.
Lai gan šā gada 13. janvārī stājās spēkā spriedums SIA Publisko aktīvu pārvaldītājs Possessor prasībā pret a/s Grindeks akcionāriem Kirovu un Filipu Lipmaniem par valsts pensiju speciālajam fondam it kā radīto zaudējumu atlīdzināšanu 1,9 miljonu eiro apjomā, tomēr pirmšķietami izskatās, ka šis strīds nebūt nav beidzies ar pašreizējo spēkā esošo spriedumu un sagaidāma vēl viena tiesāšanās.
Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija vakar noraidīja Valsts prezidenta Egila Levita iesniegto likumprojektu "Grozījumi Ministru kabineta iekārtas likumā", kas ļauj secināt, ka vismaz vēlēšanu gadā parlamentārieši nolēmuši rīkoties saprātīgi un lieki nekaitināt savus vēlētājus – nodokļu maksātājus, kas finansē viņu algas. Atgādināšu, ka pērn prezidents nāca klajā ar iniciatīvu atjaunot valsts ministra posteni, kuri būtu īpaši pilnvaroti pārvaldīt tādu jautājumu risināšanu un virzību, kuros ir iesaistītas vairākas nozaru ministrijas vai izpildvaras institūcijas, argumentējot ar to, ka šā iemesla dēļ arī daudzu pārnozaru jautājumu risināšana nesokoties. Tieši tādēļ būtu nepieciešami īpaši pilnvaroti valsts ministri, kuri koordinētu starpnozaru projektu virzību.