Šobrīd piedzīvojam brīdi, kad sākušās Ukrainas armijas aktivitātes karā pret iebrucēju Krieviju. Patlaban gan vēl grūti spriest, kad sāksies ukraiņu lielais pretuzbrukums…
Domāju, šobrīd – izņemot ukraiņus – to īsti nezina neviens.
Vienlaikus paralēli militārajam karam nemitīgi pieredzam informatīvo karu, ko īsteno Krievija. Ņemot vērā tās plašās ģeopolitiskās intereses, šķiet, Latvija aizvien ir Krievijas interešu lokā. Cik lieli ir riski un cik mēs esam spējīgi paredzēt, analizēt šos informatīvos riskus, piemēram, Krievijai cenšoties uzturēt attiecīgus naratīvus pret dažādu stratēģisku objektu izveidi, būvniecību mūsu reģionā?
Tas, ko saprotam un redzam – to, kā Krievija domā, kā rīkojas, kādas metodes izmanto… jāsaka gan, ka kopš Krievijas uzbrukuma Ukrainai esam redzējuši, ka Krievijai īstenībā nav bijis daudz laika vai resursu, ko veltīt ne tikai Latvijai, bet Baltijai kopumā. Tostarp, ja paskatāmies, cik ļoti maz Krievija veltījusi vērību, piemēram, Somijas iestāšanās NATO – tas ir gluži dabiski, jo varam secināt, ka Krievijas spējas un spēki darboties visās frontēs šajos apstākļos ir samazinājušās. Tās bija ļoti samazinājušās pusgadu kopš kara sākuma, tagad redzam, ka ir atgriezušās jau tādas mērķtiecīgākas un organizētākas informācijas operācijas no Krievijas puses, bet, ja runājam par viņu prioritātēm, mēs šobrīd neesam to augšgalā. Vācija, Francija, virkne citu valstu, droši vien vēlēšanu laikā ASV būs prioritāte.
Visu sarunu lasiet avīzes Diena otrdienas, 30. maija, numurā! Ja vēlaties laikraksta saturu turpmāk lasīt drukātā formātā, to iespējams abonēt ŠEIT!