Pēkšņā apstākļu pasliktināšanās prasa nestandarta un ļoti ātrus valstiskus risinājumus, ja negribam riskēt ar bankrotu vilni būvniecībā, bezdarba pieaugumu un nozīmīgu objektu apturēšanu, uzsver uzņēmēji.
Strauji uzlecot degvielas cenām,kam cieši blakus virmo neiepriecinošās prognozes par energoresursu cenu būtisko kāpumu, diezgan loģiski, ka Latvijā daudz tiek apspriesta ideja par nodokļu likmju terminētu pazemināšanu, lai amortizētu cilvēkiem dārdzības pieaugumu, tostarp piebremzējot arī citu preču un pakalpojumu cenu pieaugumu.
Diemžēl nekādu pārsteigumu
neradīja Saeimas vairākuma
vakardienas lēmums noraidīt
opozīcijas deputātu priekšlikumu samazināt akcīzes nodokli
degvielai, lai tādējādi amortizētu straujo degvielas cenu pieaugumu.
Krievijas agresija Ukrainā teju pilnībā aizēnojusi Covid-19 pandēmijas krīzi, un, šķiet, tikpat kā nepamanīts Latvijā palicis Valsts kontroles (VK) starpziņojums par revīziju Vai Veselības ministrijas (VM) īstenotā vakcinācija pret Covid-19 bija pietiekami mērķtiecīga?.
Par Krievijas agresijas izraisītajām sekām pasaules un Latvijas ekonomikai un mūsu gatavību strauji un efektīvi piemēroties jaunajiem apstākļiem Guntars Gūte sarunājas ar ekonomikas ministru Jāni Vitenbergu (NA).
Pēdējās dienās daudzi ir izcēluši Ukrainas prezidenta Volodimira Zelenska uzrunas paša tautai, Eiropai un visai pasaulei saistībā ar Krievijas iebrukumu Ukrainā. Un, šķiet, tieši no viņa būtu vērts mācīties gan mūsu, gan Eiropas politiķiem, kā precīzi, tieši, emocionāli un cilvēciski saprotami runāt ar visu sabiedrību laikā, kad Krievijas agresijas dēļ cilvēki mēdz nostāties diametrāli pretējās pusēs.
Nekļūšu oriģināls, paužot, ka pēdējo dienu notikumi – Krievijas iebrukums Ukrainā – ir uz visiem laikiem ne tikai kardināli izmainījuši pasaules ģeopolitisko situāciju, bet arī diezgan skaidri iezīmē, ka arī pasaules ekonomikā procesi un notikumi būtiski mainās jau šobrīd. Diezgan ticami, ka lielākās pasaules daļas valstu, varbūt iekavētā, tomēr šobrīd ļoti vērtīgā rīcība vismaz tuvākajā nākotnē izslēgs Krievijas lielo nozīmi no daudziem pasaules globālajiem ekonomiskajiem procesiem, kamēr vien tās autoritārais līderis Vladimirs Putins un viņam pietuvinātie pārvaldīs Krieviju.
Kopš Rīgas domes (RD) lēmuma noteikt aizliegumu individuālo gāzes apkures katlu uzstādīšanai Rīgā, diskusijas gan par šo – pagaidām Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas apturēto – lēmumu turpina pieaugt, tostarp arī par domnieku izvirzīto argumentu, ka
gāze ir fosilais kurināmais un
attiecīgi ir kaitīgāks apkārtējai videi nekā malka, granulas, šķelda vai siltumsūkņi.
Lai gan šā gada 13. janvārī stājās spēkā spriedums SIA Publisko aktīvu pārvaldītājs Possessor prasībā pret a/s Grindeks akcionāriem Kirovu un Filipu Lipmaniem par valsts pensiju speciālajam fondam it kā radīto zaudējumu atlīdzināšanu 1,9 miljonu eiro apjomā, tomēr pirmšķietami izskatās, ka šis strīds nebūt nav beidzies ar pašreizējo spēkā esošo spriedumu un sagaidāma vēl viena tiesāšanās.
Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija vakar noraidīja Valsts prezidenta Egila Levita iesniegto likumprojektu "Grozījumi Ministru kabineta iekārtas likumā", kas ļauj secināt, ka vismaz vēlēšanu gadā parlamentārieši nolēmuši rīkoties saprātīgi un lieki nekaitināt savus vēlētājus – nodokļu maksātājus, kas finansē viņu algas. Atgādināšu, ka pērn prezidents nāca klajā ar iniciatīvu atjaunot valsts ministra posteni, kuri būtu īpaši pilnvaroti pārvaldīt tādu jautājumu risināšanu un virzību, kuros ir iesaistītas vairākas nozaru ministrijas vai izpildvaras institūcijas, argumentējot ar to, ka šā iemesla dēļ arī daudzu pārnozaru jautājumu risināšana nesokoties. Tieši tādēļ būtu nepieciešami īpaši pilnvaroti valsts ministri, kuri koordinētu starpnozaru projektu virzību.
Savdabīgu lēmumu pašās pēdējās pagājušā gada
dienās pieņēma Rīgas dome
(RD), apstiprinot saistošos
noteikumus par siltumenerģijas ražošanas veidu izvēli –
lai gan dokumenta nosaukums ir visai nevainīgs un
daudziem pat neko neizsakošs, realitāte izrādījās pavisam cita.
Vakar Saeimas Sociālo un darba
lietu komisijas sēdē skatīja
210 125 pilsoņu iesnieguma
Valsts apmaksāta zobārstniecība bērniem akūtās situācijās
virzību, kurā izskanēja kārtējā
runas pērle no valsts pārvaldes birokrāta, –
komentējot sabiedrības aktualizēto problēmu bērniem saņemt atbilstošu zobārsta
palīdzību akūtās situācijās, Veselības ministrijas galvenais speciālists zobārstniecībā
Andis Paeglītis to raksturoja kā "ne tik
kliedzošu", izņemot dažus atsevišķus gadījumus, vēsta LETA
Par to, kāpēc bremzējas valsts pārvaldes reforma, Guntara Gūtes saruna ar Valsts kancelejas direktora vietnieci valsts pārvaldes jautājumos Initu Pauloviču.
Skarbus secinājumus izdarījusi Valsts kontrole (VK) revīzijā par 2017. gadā valdības apstiprinātā Valsts pārvaldes reformu plāna realizāciju. Lai gan definētais mērķis bija veidot efektīvu, atbildīgu un elastīgu valsts pārvaldi, revīzijā konstatētais liek secināt, ka daļa noteikto darbības rādītāju sasniegti, taču kopumā reforma nebija pārvaldīta efektīvi. Turklāt termina "reformas" lietojums radīja lielas gaidas par kvalitatīvām pārmaiņām visā valsts pārvaldē, bet tās nav notikušas.
Pagājušajā nedēļā atļāvos paust kritisku ironiju par valsts pārvaldes vēlmi visus iespējamos procesus tik ļoti birokratizēt un salikt visādos instrukciju rāmjos, ka beigās nav jābrīnās par faktu, ka sabiedrība, proti, nodokļu maksātāji, vispār nesaprot, ar ko un kādēļ ikdienā nodarbojas valsts pārvalde. Taču nodokļu maksātāju barotā ierēdniecība nelika ilgi vilties un šonedēļ atkal "iepriecina" ar kārtējo birokrātijas šedevru.
Par Kriminālprocesa likuma problemātiskajām normām aizdomīgas naudas konfiscēšanā Guntars Gūte sarunājas ar advokātu biroja Fort partneri zvērinātu advokātu Sandi Bērtaiti.
Šobrīd ne tikai Latvijā, bet visā pasaulē pastiprina cīņu pret vienu no plašākajām cilvēku atkarībām – smēķēšanu. Dažādās valstīs tiek īstenota atšķirīga politika – no pilnīga aizlieguma plāniem līdz salīdzinoši liberāliem nosacījumiem tabakas un nikotīna izstrādājumu izplatīšanās jomā.
Vakar elektroniskajā pastā saņēmu ierastos ikdienas sūtījumus no valdības preses dienesta, un manu uzmanību pievērsa viens konkrēts sūtījums, kas sevī ietver gluži vai proletariāta laikmeta uzsaukumu "darbaļaudīm". Proti, jau e-pasta nosaukums bija intriģējošs – "Jaunā kārtība palīdzēs mērķtiecīgāk plānot valsts iestāžu darbību". Protams, virsraksts aicināt aicināja atvērt gan pievienoto preses relīzi, gan arī konkrēto normatīvo aktu ar nu jau diezgan birokrātisku nosaukumu "Kārtība, kādā izstrādā un aktualizē institūcijas darbības stratēģiju un novērtē tās ieviešanu".
Neveiklu situāciju pagājušajā nedēļā piedzīvoja premjers Krišjānis Kariņš, publiski izsakoties, ka sabiedrība nevarot mūžīgi uzturēt uzņēmējdarbību, īpaši, ja tā neesot pieprasīta. Protams, šī sašutuma vētru izraisījusī frāze ir jāskata LTV notikušās intervijas kopējā kontekstā, un tomēr jāpiekrīt gan uzņēmēju, gan citu nodokļu maksātāju paustajam, ka tas skanēja aizvainojoši no personas, kuru tiešā veidā ar saviem samaksātajiem nodokļiem uztur gan uzņēmēji, gan pārējie nodokļu maksātāji.
Par situāciju izglītības jomā un nevienlīdzīgo valdības attieksmi pret visiem nozarē strādājošajiem Guntars
Gūte sarunājas ar Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības (LIZDA) vadītāju Ingu Vanagu.
Tūlīt būs pagājis jau vairāk nekā pusgads pēc Konkurences padomes (KP) skaļā paziņojuma "būvnieku karteļa" izmeklēšanas lietā, nolemjot sodīt desmit būvniecības uzņēmumus par KP ieskatā īstenotajiem brīvas konkurences nosacījumu pārkāpumiem un aizliegtu vienošanos īstenošanu.
Premjers Krišjānis Kariņš, pieminot 1991. gada barikādes, vakar videouzrunā akcentēja sabiedrības milzīgo saliedētību toreiz, faktiski ar kailām rokām stājoties pretī "līdz zobiem bruņotiem" PSRS militāro vienību kaujiniekiem.
Par smēķēšanas kaitīgumu sabiedrības veselībai un nespēju vai negribēšanu valstiski mazināt šī netikuma
izplatību Guntars Gūte sarunājas ar pneimonologu profesoru Alvilu Kramu.
Piesakoties balstvakcīnai, telefonsarunā ar operatori nejauši
uzzināju, ka šīs potes apliecinājumam nederēs līdzšinējais kvadrātkods jeb QR kods par pamata
vakcināciju. Iespējams, milzīgās
informācijas gūzmā nebiju pamanījis šo
niansi, ka tā sauktajam būsterim ir nepieciešams jauns apliecinājums un līdzšinējais pēc
tā termiņa beigām vairs nebūs derīgs. Tas
nozīmē, ka ikvienam balstvakcinētajam vai
nu jānolādē viedierīcē, vai jāizdrukā no
vietnes Covid19sertifikats.lv jauns sertifikāts
Par valdības nespēju profesionāli pārvaldīt krīzi un uzņēmēju prognozēm šim gadam Guntars Gūte sarunājas ar Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras prezidentu Aigaru Rostovski.
Pirms dažiem gadiem aktualizējoties idejai par autoceļu uzturēšanas tirgus atvēršanu brīvai konkurencei, iesaistot tajā arī privātos uzņēmējus, tika paustas bažas, ka rezultātā kritīsies pakalpojuma kvalitāte valstī kopumā, bet izmaksas nesamazināsies.
Par klupšanas akmeņiem valsts īpašumu pārvaldīšanā un efektīvā valsts budžeta naudas izlietošanā Guntars Gūte sarunājas ar valsts kontrolieri Rolandu Irkli.