Laika ziņas
Šodien
Daļēji apmācies
Rīgā -2 °C
Daļēji apmācies
Svētdiena, 24. novembris
Velta, Velda

Pirks piekrišanu?

Enerģētiskā neatkarība un drošība pēc Krievijas iebrukuma Ukrainā ieguvusi pavisam citu nozīmi ne tikai Latvijas, bet visas Eiropas līmenī.

Labi atceramies pagājušo gadu, kad strauji uzlēca degvielas cenas, bet jo vairāk un sāpīgāk atmiņā palikusi iepriekšējā apkures sezona, kad siltumenerģijas, elektroenerģijas un gāzes rēķinos parādījās apmaksājamās summas, kas iepriekš pat ļaunākajos murgos nerādījās.

Taču realitātē, vēl pirms Krievijas agresijas, daudz tika runāts par nepieciešamību diversificēt Latvijas energobilanci, tostarp vairāk pievēršoties atjaunojamajiem vai atjaunīgajiem energoavotiem – arī saules un vēja enerģijai.

Tas, ka papildus hidroelektrostacijām ir vērts paplašināt arī saules un vēja enerģijas ražošanas sektoru, noteikti ir pareizi, kaut kādā mērā ilgtermiņā ekonomiski izdevīgi un beigu beigās arī ilgtspējīgi un draudzīgi attiecībā pret vidi. Lai gan tomēr vērts atcerēties, ka to pašu saules paneļu un vēja turbīnu saražošana, nogādāšana konkrētajā vietā un uzstādīšana nebūt nav videi draudzīgākais pasākums. 

Taču runa šoreiz nav par šiem aspektiem, bet gan par to, vai tās amatpersonas Latvijā, kuras ir tiešā veidā iesaistītas un atbildīgas par šī atjaunīgā energoražošanas sektora ieviešanu Latvijā, domā stratēģiski un sistēmiski, lai rezultātā mēs kārtējo reizi nenonāktu situācijā, kad esam centušies un simtkārt pārcentušies, lai maksimāli izdarītu, ko "skolotājs" liek, bet beigās mums nākas par to dārgi maksāt..

Proti, gan jau arī klimata un enerģētikas ministrs Raimonds Čudars bija pozitīvi noskaņots, vakar intervijā LTV runājot, ka vēja turbīnas Latvijā kļūšot par mūsu ikdienu un būšot mūsu tuvumā. Atbildot uz jautājumu par iespējamu iedzīvotāju neapmierinātību redzējumam par vēja turbīnu izvietošanu pašvaldībās, viņš paudis, ka izstrādes procesā ir risinājums nodevas ieviešanai, kuras ieņēmumi tiktu novirzīti konkrētu pašvaldību budžetos un izmantoti pašvaldību kopienu vajadzībām. Man tas nolasās vienkārši – savā ziņā nopirks iedzīvotāju piekrišanu.

Protams, ka jāmazina fosilo energoresursu izmantošana, tos aizstājot ar atjaunīgajiem. Taču gribētos redzēt sistēmisku un stratēģisku plānu, lai beigās Latvija nekļūst par vienu lielu saules paneli ar propelleri pa vidu, bet jēgas vietējiem cilvēkiem no tiem nav nekādas, vai arī cenas ir astronomiskas. Jau esam reiz piedzīvojuši mazo HES bumu, ko pasniedza kā vērtību, bet izrādījās finansiāls un dabai ne īpaši draudzīgs slogs. Pagaidām sajūta, ka atbildīgo energoskatījums nesniedzas tālāk par dažiem gadiem.

Uzmanību!

Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.

Seko mums

Seko līdzi portāla Diena.lv jaunākajām ziņām arī sociālajos tīklos!

Ziņas e-pastā

Saņem Diena.lv aktuālās ziņas e-pastā!

LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS

Vairāk LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS


Aktuāli

Vai Latvijai nepieciešami ārzemju studenti?

Latvijas universitātes, tāpat kā augstākās izglītības iestādes visā pasaulē, aktīvi strādā, lai piesaistītu ārvalstu studentus. Kādi ir galvenie iemesli, kāpēc augstskolas ir ieinteresētas ārva...

Dienas komentārs

Vairāk Dienas komentārs


Latvijā

Vairāk Latvijā


Pasaulē

Vairāk Pasaulē