Saeima šodien otrajā lasījumā atbalstīja grozījumus Izglītības likumā, ar kuriem plānots noteikt, ka skolēni varēs atteikties no krievu valodas kā otrās svešvalodas apguves.
Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) ir sagatavojusi un nodevusi publiskajai apspriešanai grozījumus Ministru kabineta noteikumos, kas paredz pakāpeniski atteikties no krievu valodas kā otrās svešvalodas apguves pamatizglītībā.
Plānots, ka no 2026./2027. mācību gada visās izglītības iestādēs kā otrā svešvaloda būs jānodrošina kāda no Eiropas Savienības (ES) valodām vai svešvaloda, kuras apguvi regulē noslēgtie starpvaldību līgumi izglītības jomā. Šīs izmaiņas veicinās jauniešu pilnvērtīgu iekļaušanos Eiropas izglītības telpā, sekmēs ES oficiālo valodu apguvi, kas savukārt paver plašas nodarbinātības iespējas ES un ārpus tās, informē Izglītības un zinātnes ministrija.
Jebkuras svešvalodu zināšanas paver plašākas karjeras iespējas un ļauj sazināties ar cilvēkiem no citām pasaules vietām. Taču valodu apguve var sniegt arī virkni citu ieguvumu, norāda valodu centra Berlitz speciālisti.
"Zināt svešvalodas šodien ir vienkārši pragmatiska nepieciešamība," ir pārliecināts Ventspils Augstskolas Tulkošanas studiju fakultātes dekāns Guntars Dreijers. Kā liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati, vismaz saskaņā ar statistiku apmierināt šo pragmatisko nepieciešamību mums izdodas visai labi, proti, 95% Latvijas pieaugušo iedzīvotāju no 25 līdz 64 gadiem pārvalda vismaz vienu svešvalodu.
Par to nav šaubu - Latvijā, lai veidotu karjeru un kļūtu par pieprasītu profesionāli, brīvi jārunā visās trīs - latviešu, angļu un krievu - valodās. Ja gribas plašākas iespējas, vēlams prast vēl kādu svešvalodu. Tas ir viens no darba devēju pamata kritērijiem darbinieku piesaistē.