Laika ziņas
Šodien
Apmācies
Rīgā +1 °C
Apmācies
Ceturtdiena, 29. februāris

Joprojām stundu sarakstā

Meklē risinājumus, kā ātrāk atteikties no krievu valodas kā otrās svešvalodas.

Atteikšanās no krievu valodas kā otrās svešvalodas sokas gausi, pamatizglītībā joprojām ap 44% skolu tas ir vienīgais piedāvājums 4. klases skolēniem. Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) apsver dažādus risinājumus, lai šis process nevilktos līdz 2026. gada 1. septembrim, kad visās skolās varēs apgūt tikai kādu no Eiropas Savienības oficiālajām valodām, un tas nozīmē, ka pilnībā punkts krievu valodas epopejai tiks pielikts 2031. gadā, kad skolu pabeigs tie, kuri sākuši to apgūt.

Pedagogu trūkums

Šobrīd pirmā svešvaloda tiek mācīta no 1. klases un tā pamatā ir angļu valoda, tikai piecās skolās tā ir vācu un vienā – franču. Attiecībā uz otro svešvalodu līdz šim nebija nekādu ierobežojumu, tā varēja būt jebkura. Iepriekšējā gadā bija 282 skolas jeb 44%, kurās kā otro svešvalodu mācīja krievu valodu (pirms tam – 48%). Skaidrojot, kāpēc tā nav kāda Eiropas Savienības oficiālā valoda, IZM pirms diviem gadiem veica 315 izglītības iestāžu aptauju (šogad plānots rīkot atkārtotu), kurā 135 kā galveno problēmu minēja pedagogu trūkumu, savukārt 129 atsaucās uz to, ka jau vēsturiski skolā mācīta krievu valoda. Vēl kā iemesls nosaukta finanšu nepietiekamība otrās svešvalodas grupu apmaksai, vecāku un skolēnu vēlme apgūt tieši krievu valodu, mācību līdzekļu nodrošinājums.

Lielajās skolās vēl ir iespējams atrast vācu vai citas ES valodas pasniedzēju, taču mazajās tā ir teju neiespējamā misija, jo stundu skaits ir mazs. Ja nav paralēlklašu, tās 4.–9. klasei kopumā ir sešas stundas nedēļā. No malas diez vai atrodams kāds, kurš būtu ar mieru to darīt, atliek vienīgi pārkvalifikācija no esošo pedagogu vidus.

Arī Dienvidkurzemes novada Kalvenes pamatskolas direktore Skaidrīte Segliņa atzīst, ka viņas vadītajā skolā tā noteikti būs problēma – sameklēt pedagogu kādas citas valodas mācīšanai ir ļoti grūti, arī no skolotāju vidus diez vai būs atsaucība, ņemot vērā, ka darbinieku vidējais vecums ir 50+. Dienvidkurzemes novada Izglītības pārvaldes vadītāja Ginta Kampare nav saņēmusi vecāku iesniegumus, kuros sūdzētos par to, ka jau šobrīd nav iespējas pāriet uz citu valodu. Krievu valodas loma patlaban, nenoliedzami, mazinājusies – tā, kā pati pārliecinājusies, nelabprāt tiek lietota arī Lietuvā, ar kuru robežojas novads. G. Kampare uzsver, ka savulaik skolās tika aktīvi mācīta vācu valoda kā otrā svešvaloda, bet daļa tās pasniedzēju tad, kad tās vietā nāca krievu valoda, pārkvalificējās vai izvēlējās mainīt profesiju. Tajās skolās, kur viņi palika – nebūs grūti atgriezties pie vācu valodas. Taču, protams, citu valodu speciālisti ir tikai nelielā daļā mācību iestāžu. "Piemēram, Nīcas vidusskolā piedāvā spāņu valodu, Grobiņas vidusskolā – franču (mācības pamatā notiek tālmācības formātā). Ir arī jautājums – kam vecāki dos priekšroku? Varbūt skatiens jāvērš būtu uz skandināvu valodām? Ja zini zviedru, tad nebūs grūti saprast norvēģus un pat dāņus. Bet atkal – kur atrast tos, kuri to mācīs, jo nav jau to svešvalodu skolotāju?" retoriski vaicā G. Kampare. 

Atteikties vai fakultatīvi?

Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijā IZM parlamentārā sekretāre Silvija Reinberga (JV) uzsvēra, ka krievu valoda nav obligāta, bet ir nosacījums, ka otrā svešvaloda ir jāapgūst. Vecākiem un skolēniem ir tiesības vērsties pie skolas direktora un aicināt piedāvāt citu valodu. Nav tiesa, ka 7. vai 8. klasē nevarēs mainīt valodu, jo tad nesaņems dokumentu par pamatizglītības ieguvi. "Mums nākas atspēkot dažādus maldīgus apgalvojumus un informēt vecākus par to, ko darīt, ja viņi nevēlas, lai bērni mācītos krievu valodu. Ceram nonākt pie kāda labāka scenārija jau tuvākajā laikā. Viens no tiem – atcelt otro svešvalodu vai arī to mācīt fakultatīvi, taču par to jādiskutē. Nebūtu jāpieņem steidzīgi un nepārdomāti lēmumi. Aicinām arī izglītības pārvaldes meklēt elastīgus risinājumus," teica S. Reinberga. 

IZM Izglītības departamenta direktores vietniece vispārējās izglītības jomā Ilze Seipule akcentēja, ka ir sagatavoti grozījumi pamatizglītības standartā un tie pieejami tiesībaktu portālā (līdz septembra beigām bija nodoti publiskajai apspriešanai). Tie paredz, ka drīkstēs piedāvāt ES oficiālās valodas, un IZM aicina koncentrēties uz trim galvenajām – spāņu, franču un vācu. Taču pierobežā tā varētu būt arī igauņu vai lietuviešu. Tāpat varēs apgūt arī kādu no Eiropas Ekonomiskās zonas valstu valodām (norvēģu) un tās, ko paredz starpvalstu līgumi izglītības jomā (ukraiņu, ebreju). Otro svešvalodu tiek rosināts sākt mācīt nevis no 4., bet 5. klases, atvēlot gadā nevis 10%, bet 17% no kopējā stundu skaita trijos gados (vismaz divas stundas nedēļā). Tie, kuri būs iesākuši līdz 2026. gadam apgūt krievu valodu, varēs to pabeigt.  

Nav stratēģiskā plāna

Ilze Indriksone (NA) uzskata, ka trīs gadi ir pārāk garš periods, mērķis jānosaka daudz īsāks. Ir dažādas iespējas to sasniegt, piemērojot normatīvo regulējumu tā, lai skolas varētu elastīgāk piesaistīt skolotājus, bet pašvaldības sniegt dažādus mobilitātes atbalstus. "Ja nav mērķa, nav arī risinājuma! 2026. gads ir pilnīgi nepieņemams termiņš. Es negribētu, ka mana meita, kura ir 2. klasē, mācītos krievu valodu." Jābeidz arī biedēt ar to, ka tad, ja nemācīsies krievu valodu, 9. klasē nesaņems pamatskolas beigšanas dokumentu, sacīja I. Indriksone.

Savukārt Dāvis Mārtiņš Daugavietis (JV) ieteica izskatīt iespēju atteikties no otrās svešvalodas tur, kur to nevar nodrošināt kādā no ES valodām, atdodot pāri palikušās stundas tiem priekšmetiem, kuros 9. un 12. klasē jākārto eksāmeni (latviešu valoda, matemātika, dabaszinātnes). 

Česlavs Batņa (AS) pārmeta IZM, ka tai nav skaidra stratēģiskā plāna, kā situāciju uzlabot. Tas, kas pašreiz tiek klāstīts, esot "tukša butaforija" un novedīs pie tā, ka pēc četriem gadiem nebūs, kam mācīt otro svešvalodu. I. Seipule apstrīdēja, ka tā nav. Augstskolas jau darbojas šajā virzienā, piemēram, Daugavpils Universitātē otro svešvalodas kvalifikāciju iegūst 16 topošie angļu valodas speciālisti, latvistikas programmā – 4, rusistikas – 5. Latvijas Universitātē (LU) vācu valodu šobrīd mācās 20 pedagogi kā papildu kvalifikāciju, diemžēl šādu grupu nokomplektēt arī franču valodā neizdevās. Pēc Jaunā gada būs vēl citas šādas grupas. Tiek gatavoti arī jaunie svešvalodu speciālisti: LU franču valodas budžeta grupā ir 15, pieci – maksas, vācu – 13, somugru – 5. S. Reinberga piebilda, ka šis jautājums jāskata kompleksi un IZM jau ir ieviesusi dažādus atbalsta mehānismus pedagoģijas jomā studējošajiem, taču vēl ir daudz darāmā.

Re!Forma ir rakstu sērija, kurā analizējam kārtējo izglītības sistēmas reformu, kas var skart ap 10% izglītības iestāžu, – ar ko šī reforma atšķirsies no iepriekšējām.

Projektu finansē Mediju atbalsta fonds no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par Re!Forma rakstu saturu atbild SIA Izdevniecība Dienas mediji.

Uzmanību!

Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.

Seko mums

Seko līdzi portāla Diena.lv jaunākajām ziņām arī sociālajos tīklos!

Ziņas e-pastā

Saņem Diena.lv aktuālās ziņas e-pastā!

LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS

Vairāk LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS


Aktuāli


Ziņas

Vairāk Ziņas


Politika

Vairāk Politika


Rīgā

Vairāk Rīgā


Novados

Vairāk Novados


Kriminālziņas

Vairāk Kriminālziņas