Runā, ka novembris Latvijā esot visdrūmākais mēnesis. Tā laikam ir gan, bet man vienmēr patīk teikt, ka tieši visdrēgnākajā laikā ir vispatīkamāk atrasties siltā virtuvē un gatavot kaut ko garšīgu. Šoreiz divas sāļās receptes!
Leģenda vēsta, ka sensenos laikos salvija bija tik svarīga, ka Romā ļaudis ietērpās īpašos tērpos, apbruņojās ar īpašiem nažiem un piekopa īpašu ceremoniju, lai to ievāktu. Lauvas tiesu slavas tā gan izpelnījās kā ārstniecības līdzeklis: antiseptiķis, nomierinātājs, kuņģa darbības uzlabotājs.
Šoreiz abas receptes ir rudenīgi smaržīgas un garšīgas – viena ir kārtīgs pamatēdiens, otra našķis tumšajiem novembra rītiem vai vakariem. Bet abas var droši celt galdā, atzīmējot Lāčplēša dienu!
Pagājušajā reizē stāstīju par pudiņiem, ko latviski varētu dēvēt arī par sacepumiem. Tie lielākoties meklējami britu vai vismaz angliski runājošo zemju virtuvēs. Savukārt pudiņi – saldie krēmi raksturīgi dažādu pasaules tautu virtuvēm.
Novembri pasludinu par sīpolu un ābolu mēnesi, jo, pirmkārt, nevarēju izšķirties, kuru izcelt, otrkārt, abi ir ļoti piemēroti sezonai. Un, treškārt, ar saldajiem ēdieniem esmu vairāk "uz jūs", bet šomēnes, pateicoties āboliem, būs arī pa kādam desertam un kūkai!