Kad prātoju par dabai draudzīgu saimniekošanu virtuvē, vienmēr nonāku pie secinājuma, ka visdraudzīgāk saimnieko mani vecāki laukos. Viņi vienlaikus vismazāk lauza galvu par to, un viņu ikdienas valodā nav tādu frāžu kā "ilgtspējīga pārtika", "ētiski ražoti produkti".
Vai varētu tā būt, ka dilles latviešiem ir garšaugs numur viens? Gan vasarā saplūktas dārzā vai smaržīgās buntēs nopirktas tirgū, gan ziemā sasaldētas vai pirktas svaigā veidā – dilles ir cieņā visu gadu. Tad nu liksim tās šoreiz divās gardās mērcītēs!
Ziemas mēnešos bieži gatavojam ēdienus ar kārtīgu devu ķiploku un sīpolu. Ēdieni sanāk garšīgi, bet kā pēc tam tikt galā ar smaku uz pirkstiem? Ķiploka ēteriskās eļļas ir «lipīgas», tāpēc tās nav viegli dabūt nost.
Varētu teikt, ka pētersīlim piemīt stiprs raksturs – tas nav ne ass, ne kaut kāds īpaši specifisks, tomēr šo garšaugu nevar nepamanīt. Un pētersīļi esot ļoti veselīgi, tāpēc ziemas mēnešos tos vajag cienīt un mīlēt!
Pašu izaudzēti uz palodzes vai veikalā pirkti, zaļie lociņi ir vispieejamākie zaļumi visu gadu. Un tie ir gan neapšaubāmi veselīgi, gan piešķir labu, spēcīgu garšu dažādiem ēdieniem. Šoreiz zupa un siermaizītes, kuras bez zaļajiem lociņiem zaudētu daudz laba.
Lai arī cik dīvaini šķistu ziemas laikā izcelt zaļumus, tas tomēr ir loģiski, jo janvāris ir zināmas atslodzes mēnesis – gan tādā nozīmē, ka visas lielās svinēšanas ir aiz muguras, gan tāpēc, ka gluži dabiski pēc štovētajiem kāpostiem, zirņiem ar speķi, rasoliem, pīrāgiem un dažādiem dzērieniem gribas ievērot rāmāku ēšanas režīmu. Tāpēc šomēnes celsim godā un galdā dažādus ziemā pieejamus zaļumus, šoreiz kinzu!