Šobrīd jau esam aizvadījuši apmēram desmitgadi, kopš centrālās bankas sāka masveida ekonomikas stimulēšanu, dzenot lejup procentu likmes, un kā mehānismu izmantoja valdību parāda vērtspapīru uzpirkšanu.
Amerikas Savienoto Valstu Senāts sestdien pieņēmis 1,9 triljonus dolāru lielo atbalsta plānu Covid-19 izraisītās krīzes novēršanai, kam saskaņā ar prezidenta Džo Baidena ieceri jāpalīdz atdzīvināt pandēmijas smagi skarto ASV ekonomiku.
Patēriņa cenas janvārī salīdzinājumā ar decembri Latvijā pieaugušas par 0,4%, bet gada laikā - šogad janvārī salīdzinājumā ar 2020.gada janvāri - patēriņa cenas sarukušas par 0,5%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.
Pretēji šā gadsimta pirmajai ekonomikas krīzei vairāk nekā pirms 12 gadiem, kad Latvijas rūpniecības uzņēmumu produkcijas apjomu kritums bija lēšams pat vairākos desmitos procentu, pašreizējo, ar Covid-19 izplatību saistīto, krīzi mūsu valsts ražojošais sektors pagaidām pārdzīvo itin labi.
Situāciju Latvijā vajadzētu salīdzināt ar situāciju abās pārējās Baltijas valstīs, nevis tādās valstīs, kurām ir gluži atšķirīgi politiskie un ekonomiskie, kā arī vēsturiskie un ģeogrāfiskie apstākļi. Šāds apgalvojums saistībā ar Covid-19 pandēmiju un tās radīto ekonomisko krīzi izskan bieži.
Latvijas iekšzemes kopprodukts (IKP) pagājušā gada ceturtajā ceturksnī, pēc sezonāli un kalendāri nekoriģētajiem ātrā novērtējuma datiem, samazinājies par 1,4%, salīdzinot ar 2019.gada attiecīgo periodu, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.
Valsts ir izvēlējusies pareizos atbalsta instrumentus Covid-19 negatīvo seku mazināšanai tautsaimniecībā, taču piemērotie kritēriji, lai šim atbalstam kvalificētos, gan nav pareizi, Dienai norāda vairāki aptaujātie ekonomisti un sociālo lietu eksperti.
Džo Baidens ierosinās 1,9 triljonu ASV dolāru injekciju ASV ekonomikā, kad viņš nākamnedēļ stāsies ASV prezidenta amatā, ceturtdien pavēstīja gaidāmās Baidena administrācijas augstākās amatpersonas.