Stokholmas Ekonomikas augstskolas Rīgā asociētā profesore un demogrāfijas pētniece Zane Vārpiņa norādīja, ka Latvijā iedzīvotāji dzīvo arvien ilgāk, bet bērnu dzimst mazāk. Šī tendence tuvākajās desmitgadēs būtiski mainīs sabiedrības struktūru - pensionāru būs vairāk, bet strādājošo, kas uztur sociālo sistēmu, mazāk.
Ja 2025. gadā uz vienu pensionāru Latvijā bija aptuveni 2,6 strādājošie, tad 2040. gadā tie būs jau divi, bet līdz 2060. gadam šis rādītājs varētu sarukt līdz 1,4, atzina Vārpiņa.
"SEB bankas" diskusijā par pensiju otrā līmeņa nākotni eksperti skaidroja, ka Latvijas ekonomikas noturība būs atkarīga no senioru finansiālās situācijas. Ja pensionāriem būs pietiekams uzkrātais pensiju kapitāls, viņi turpinās aktīvi patērēt un uzturēt ekonomikas apriti, bet, ja nebūs, pieaugs spiediens uz valsts budžetu un sociālo sistēmu. Šādos apstākļos arvien lielāku nozīmi gūst tā dēvētā "sudraba ekonomika" - ekonomiskā aktivitāte, ko veido cilvēki vecumā virs 50 gadiem.
"SEB Life and Pension Baltic" valdes priekšsēdētājs Arnolds Čulkstēns uzsvēra, ka nākotnes pensijas apmēru tiešā veidā ietekmēs šodien pieņemtie lēmumi darba tirgū.
"Pensiju 1. un 2. līmenis balstās uz sociālajām iemaksām, taču Latvijā aptuveni trešdaļa nodarbināto sociālās iemaksas veic no minimālās algas vai neveic vispār. Vēl daļai šīs iemaksas ir nepilnīgas, un tikai 60-70% strādājošo ir veikuši kaut vienu sociālo iemaksu pēdējā gada laikā," skaidroja Čulkstēns.
Čulkstēna vērtējumā katra neveiktā sociālā iemaksa šodien ir tiešs mīnuss cilvēka nākotnes pensijai - tie ir desmiti vai pat simti eiro mazāk katru mēnesi pēc pensionēšanās.
Viņš sacīja, ka pensijas kapitāls būs nepieciešams tikai pensijas vecumā, tāpēc vecumam atbilstoša ieguldījumu stratēģija ir izšķiroša.
Čulkstēns atzīmēja, ka aptuveni 35% pensiju otrā līmeņa dalībnieku joprojām atrodas savam vecumam neatbilstošos plānos. Tādējādi liela daļa cilvēku līdz vismaz 55 gadu vecumam neiegulda 100% akciju fondos, kas ilgtermiņā var būtiski - līdz pat 50% - samazināt potenciālo uzkrājuma ienesīgumu.
Viņš arī uzsvēra, ka ir svarīgi krāt regulāri un atbilstoši saviem ienākumiem. Pensiju otrajā līmenī šo disciplīnu automātiski nodrošina sociālās iemaksas, savukārt, krājot patstāvīgi, pensiju vajadzētu uztvert kā regulāru ikmēneša maksājumu, nevis ieguldīt tikai tad, kad paliek brīvi līdzekļi. Tieši regulāra uzkrāšana palīdz izvairīties no impulsīviem lēmumiem tirgus svārstību laikā. Turklāt ilgtermiņā konsekventa uzkrāšana tirgus krīžu laikā ļauj nopelnīt līdz pat 20-30% vairāk, nekā krājot neregulāri.
Kā norādīja Čulkstēns, pietiekamai pensijai nākotnē būs svarīgi visi trīs pensiju līmeņi, jo demogrāfiskās tendences rāda, ka ar pensiju pirmajā līmenī vien nepietiks, lai saglabātu līdzšinējo ienākumu apmēru pēc darba gaitām.
Čulkstēns brīdināja, ka priekšlaicīga uzkrājuma izņemšana var radīt nopietnas sekas. Viņš skaidroja, ka pensiju otrais līmenis ir veidots ar mērķi nodrošināt ienākumus vecumdienās. Izņemot šo kapitālu, nākotnes pensija varētu būt pat par 30% zemāka. Savukārt, ja cilvēks neveido papildu uzkrājumus pensiju trešajā līmenī, ienākumi pensijas vecumā varētu samazināties pat uz pusi un veidot aptuveni 20% no pirms pensijas algas.
Tāpat tas nozīmētu lielāku slogu valsts budžetam, jo pieaugtu to cilvēku skaits, kuri vecumdienās paļautos uz valsts atbalstu, pauda Čulkstēns.
Viņš teica, ka arī Baltijas pieredze uzrāda riskus - piemēram, Igaunijā ievērojama daļa priekšlaicīgi izņemto līdzekļu tika iztērēti patēriņam vai kredītu segšanai, nevis ieguldīti, savukārt Lietuvā pēc līdzekļu izmaksas strauji pieauga patēriņš - īpaši tādām precēm kā mēbeles, elektronika un juvelierizstrādājumi.
"SEB bankas" eksperts norādīja, ka pensiju sistēma nav tikai sociālās politikas jautājums. Valstīs, kur sabiedrība strauji noveco, senioru finanšu stabilitāte kļūst par vienu no ekonomikas ilgtspējas faktoriem.
Čulkstēns rezumēja, ka, ja Latvija vēlas saglabāt spēcīgu iekšējo patēriņu un mazināt fiskālo spiedienu nākotnē, ir nepieciešama finansiāli neatkarīga senioru paaudze.
Jau ziņots, ka "SEB banka" šodien organizēja ekspertu diskusiju par Latvijas pensiju sistēmas ilgtspēju demogrāfisko pārmaiņu apstākļos un tās nozīmi iedzīvotāju ilgtermiņa labklājībā.
Pēc aktīvu apmēra "SEB banka" ir otrā lielākā banka Latvijā.