Advokāts: Darba devēji aizvien izteiktāk meklē iespējas atbrīvoties no darbiniekiem, kuri nav pietiekami efektīvi
Pārmaiņas darba vidē un darba tirgū rosina tām pieskaņot arī darba tiesību regulējumu.
Darba tirgus
Darba tirgu šūpo pārmaiņas
Lai gan Latvijā šā gada otrajā ceturksnī bijis augstākais bezdarba līmenis Baltijas valstīs un saskaņā ar Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) vēstīto informāciju bezdarba līmenis mūsu valstī pārsniedz Eiropas Savienības (ES) dalībvalstu vidējo rādītāju, tomēr ekonomikas eksperti mudina Latvijas uzņēmējus gatavoties darbinieku trūkuma problēmai un tam, ka turpmāk aizvien vairāk saasināsies konkurence par darba tirgū vajadzīgiem speciālistiem. Jāpiebilst, ka šā gada otrajā ceturksnī bezdarba līmenis Latvijā bija 8,9%, rāda CSP dati.
Jāiebiksta perspektīvās jomās
Septembrī 328 izglītības iestādēs darbu sāks karjeras konsultanti. Gandrīz četrus gadus ar valsts atbalstu, bet pēc tam ar cerību, ka šo uzdevumu pārņems pašvaldības. Pirms vairākiem gadiem trūka izpratnes par karjeras konsultantu lomu skolās, bet tagad būtībā jau iznāks cīnīties ar sekām un aizlāpīt caurumu. Speciālisti norāda, ka papildus tādiem apstākļiem kā darba pieredzes un kvalifikācijas trūkums jauniešiem nav pietiekamu zināšanu un izpratnes par darba tirgu un profesijām, kur viņi vēlētos strādāt.
Darba meklētāji kļūst izvēlīgāki
Izvēloties jaunu darbavietu, Latvijā strādājošajiem visbūtiskākais ir motivējoša ikmēneša darba alga, bet no papildu bonusiem – veselības apdrošināšana, noskaidrots interneta personāla atlases uzņēmuma CV-Online Latvia veiktā aptaujā.
Nešļūkt pa dzīvi bez iniciatīvas
Eksaktās prasmes darba tirgū būs bāze visam, bet neiztikt arī bez sociālajām, humanitārajām kompetencēm.
Reirs: Darba tirgus Latvijā jāveido iekļaujošs un pietiekami elastīgs
Darba tirgus Latvijā jāveido iekļaujošs un pietiekami elastīgs, lai aktivizētu un atbalstītu arī tos cilvēkus, kuri dažādu iemeslu dēļ ir bez darba, Eiropas Savienības (ES) nodarbinātības un sociālo lietu ministru neformālajā sanāksmē Maltā pauda labklājības ministrs Jānis Reirs (Vienotība).
Augšana kā iekšēja vajadzība
Pieeja, kā mācīt, lai tas jauniešiem būtu gan saistoši, gan aizķertos apziņā, mainās ne vien vispārējā izglītībā, bet arī augstskolās. Šodienas studenti vairs nav gatavi akceptēt docētājus, kas iesoļo auditorijā, atver grāmatu un lekciju vienkārši no tās nolasa. Tāpēc ikviena augstskola domā, kā audzēt pedagoģiskās prasmes saviem docētājiem, kuri nāk gan no akadēmiskās vides, gan no dažādu nozaru praktiķu pasaules. Būt kādas jomas ekspertam ir par maz – jāprot savas zināšanas arī nodot citiem.
Gašpuitis: Šogad darba tirgus uzsils, bet nedaudz
Šogad tendences darba tirgū kļūs pozitīvākas un bezdarbnieku rindas saruks nedaudz straujāk, prognozē SEB bankas makroekonomikas eksperts Dainis Gašpuitis.
Ceļā uz darba tirgu netrūkst grūti izbraucamu posmu
Cilvēkiem ar invaliditāti veiksmīgi sākt darba gaitas liedz grūti pieejama izglītība, īstermiņa atbalsts nodarbinātības programmās un citas problēmas, lasāms otrdienas laikrakstā Diena.
Latvijā izveidojusies situācija – krievi taisa biznesu, latvieši pārvalda valsti
Dabiskais filtrs, kas gadiem atturēja cittautiešus no piedalīšanās Latvijas valsts pārvaldē, pamazām pārstājis darboties. Jaunā 20–30 gadu veco cilvēku paaudze prasmīgi lieto valsts valodu, tomēr latviešu monopols darbam valsts pārvaldē saglabājas. No sabiedrības saliedētības viedokļa tas nav pareizi.
Ašeradens: Lēts darbaspēks vairs nav svarīgs kritērijs darba tirgū
Lēts darbaspēks vairs nav svarīgs kritērijs darba tirgū, bet izšķirīgas ir cilvēku prasmes un spējas nākotnē, šodien Saeimas Ilgtspējīgas attīstības komisijas sēdē sacīja ekonomikas ministrs Arvils Ašeradens (Vienotība).
Darba tirgū ne visi ir vajadzīgi
Būtiska iezīme, kas raksturo Latvijas darba tirgu, ir tā izteiktais neviendabīgums. Proti, Lielrīgas reģionā, kur ir 67% no visām valstī pieejamajām darba vietām, lielākā problēma ir darbinieku trūkums, bet Latgalē daudzviet bezdarba līmenis pārsniedz 20%, pirmdien lasāms laikraksta Diena pielikumā Uzņēmēja Diena.