Pēdējos gados rūpniecību ir mainījusi tehnoloģiju attīstība, līdzīgi kā pārmaiņas ir skārušas arī daudzas citas jomas. Ja senāk ražotnes atvēršana nelielā pilsētā bija labi pamanāma un pati ražotne kļuva par vienu no svarīgākajiem darba devējiem, tad patlaban, līdz ar tehnoloģiju attīstību, ražotnei nav nepieciešama milzīga, no attāluma labi pamanāma ēka un vairāki simti darbinieku. Ražošanas procesu nodrošināšanai pietiek ar nelielu skaitu speciālistu, kuri labi pārzina tehnoloģijas, un vēl vajadzīgi daži cilvēki vadības līmenī un grāmatvedības segmentā.
Tomēr laiku pa laikam dzirdams, ka rūpniecībā trūkst darbinieku un ka ir nepieciešami viesstrādnieki, jo vajadzīgie darbinieki Latvijā nav atrodami.
To, ka uzņēmēju ieskatā ir sarežģīti atrast darbiniekus, atklāj arī šāgada martā publiskotais Turības Biznesa indekss – pētījums, ko veikusi augstskola Turība sadarbībā ar kompāniju SKDS. Šis pētījums attiecas uz situāciju visā uzņēmējdarbības vidē, nevis konkrēti rūpniecībā, bet pētījuma veikšanas gaitā ir apkopoti arī ražošanas pārstāvju viedokļi.
Meklē darbiniekus
Ielūkojoties Nodarbinātības valsts aģentūras (NVA) interneta vietnes vakanču sadaļā, ir redzams, ka darba piedāvājumu rūpniecībā tiešām ir daudz. Piemēram, ražotne, kas atrodas Tukumā, meklē ceha strādniekus, piedāvājot bruto algu plašā amplitūdā – no 800 līdz 1800 eiro mēnesī. Ražotnē Rīgā tiek meklēts maiņas meistars, solot atalgojumu 2000 eiro. Ražotne, kas darbojas Gulbenes novadā, aicina darbā ražošanas operatoru, piedāvājot 1250 eiro mēnesī.
Daudzviet Latvijā dažādās ražotnēs ir palīgstrādnieku vakances. Palīgstrādniekiem solītais atalgojums lielākoties ir robežās starp 1000 un 2000 eiro mēnesī, bet ir arī tādi uzņēmumi, kas palīgstrādniekiem piedāvā vien minimālo mēnešalgu – 780 eiro bruto.
Ražojošie uzņēmumi gan piedāvā arī ievērojami augstāk atalgotas darba vietas. Uzņēmums Bauskā meklē laboratorijas vadītāju un mēnesī sola 2394–2825 eiro. Uzņēmums Līvānos meklē vadības līmeņa darbinieku un piedāvā 3300 eiro mēnesī.
Paraugoties darba sludinājumu portāla Cvmarket.lv sadaļā Rūpniecība/ražošana, šāgada 8. aprīlī bija redzams, ka tur ir vairāk nekā 350 vakanču. Piemēram, ražotne Jelgavā aicina darbā meistaru, piedāvājot bruto algu 1600–1800 eiro mēnesī. Rūpnīca Liepājā meklē ražošanas plānotāju un sola 1400-1650 eiro. Uzņēmums Pierīgā aicina darbā kvalitātes vadītāju un piedāvā 2000–4000 eiro. Daugavpilī kāda ražotne piedāvā darbu metālapstrādes inženierim, un norādītā alga ir 2200–2500 eiro, savukārt rūpnīca Valmierā meklē ķīmiķi/tehnologu (jaunāko produktu un procesu inženieri) un piedāvā atalgojumu, sākot no 1800 eiro.
Citā vakanču portālā Cv.lv 8. aprīlī sadaļā Rūpniecība/ražošana bija 275 vakances. Piemēram, uzņēmums Ogrē meklē ražošanas inženieri/tehnologu un piedāvā atalgojumu 1800–2200 eiro bruto mēnesī. Ražotne Rēzeknē aicina darbā produktu atbilstības speciālistu un sola maksāt, sākot no 1600 eiro mēnesī. Rūpnīca Dobelē meklē maiņas meistaru un norāda atalgojumu, sākot no 2300 eiro mēnesī, bet rūpnīca Liepājā vēlas pieņemt darbā elektroinženieri, piedāvājot algu no 2200 eiro mēnesī.
Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) apkopotie dati rāda, ka 2025. gadā brīvo darba vietu īpatsvars (no visām darba vietām) kvalificētu strādnieku un amatnieku pamatgrupā bija 2,7%, bet vienkāršo profesiju pamatgrupā – 2,4%.
Vērtējot nozaru aspektā, vērā ņemams brīvo darba vietu īpatsvars bija ieguves rūpniecības un karjeru izstrādes nozarē – 3,2%, kā arī elektroenerģijas, gāzes apgādes, siltumapgādes un gaisa kondicionēšanas nozarē – 2,5%.
Kopumā pērn Latvijā bija aptuveni 20 tūkstoši brīvo darba vietu, no tām privātajā sektorā – 11 tūkstoši.
Jāpiebilst, ka NVA šāgada februārī kopumā bija reģistrētas 9657 brīvas darba vietas dažādās nozarēs.
CSP apkopotie dati arī liecina, ka 2025. gadā mācības profesionālās izglītības programmās pabeidza 6,2 tūkstoši audzēkņu, no kuriem 32,3% jeb divi tūkstoši absolventu ir ieguvuši izglītību inženierzinātņu, ražošanas un būvniecības programmās. Līdz ar to vismaz daļa no šiem diviem tūkstošiem jauniešu varētu aizpildīt Latvijā esošās vakances.
Vērtējot vispārējo situāciju darba tirgū, nevis konkrēti rūpniecībā, personāla atlases uzņēmuma Alma Career Latvia pārstāve Krista Roziņa norāda, ka uz vienu vakanci pēdējā laikā pretendē ievērojami vairāk cilvēku nekā pirms diviem gadiem. To veicina gan darba devēju piesardzība darbinieku skaita palielināšanā, gan darbinieku aktīvāka rīcība, piesakoties dažādām vakancēm, lai atrastu jaunu darbu un reizēm pat radikāli citu karjeras virzienu.
Mazinās pesimisms
Apstrādes rūpniecība Latvijā veido 83% no kopējās rūpniecības, informē Finanšu ministrija.
Izvērtējot uzņēmēju noskaņojumu dažādos tautsaimniecības segmentos, CSP analizē tieši apstrādes rūpniecību (vēl arī būvniecību, mazumtirdzniecību un pakalpojumu sektoru).
Šāgada martā uzņēmēju noskaņojumu raksturojošais konfidences rādītājs apstrādes rūpniecībā bija mīnus 2,9. Salīdzinot ar februāri, tas bija pakāpies un sasniedzis augstāko vērtību kopš 2022. gada maija.
«No 23 apsekotajām apstrādes rūpniecības apakšnozarēm martā, salīdzinot ar februāri, 15 apakšnozarēs vērojama noskaņojuma uzlabošanās, septiņās – pasliktināšanās, bet vienā noskaņojums nav mainījies,» vēsta CSP un turpina: «Noskaņojums uzlabojās tādās nozīmīgās apstrādes rūpniecības apakšnozarēs kā pārtikas produktu ražošana, gatavo metālizstrādājumu ražošana, kā arī datoru, elektronisko un optisko iekārtu ražošana. Savukārt noskaņojums pasliktinājās koksnes, koka un korķa izstrādājumu ražošanā.»
Februārī konfidences rādītājs apstrādes rūpniecībā bija mīnus četri. Salīdzinot ar janvāri, tas bija nedaudz pieaudzis. No 23 apsekotajām apstrādes rūpniecības apakšnozarēm februārī, salīdzinot ar janvāri, 11 apakšnozarēs vērojams konfidences rādītāja pieaugums, bet 12 – samazinājums.
«Februārī noskaņojums uzlabojās tādās īpatsvara ziņā nozīmīgās apstrādes rūpniecības apakšnozarēs kā koksnes, koka un korķa izstrādājumu ražošana, datoru, elektronisko un optisko iekārtu ražošana, nemetālisko minerālu izstrādājumu ražošana, kā arī ķīmisko vielu un ķīmisko produktu ražošana. Savukārt noskaņojums pasliktinājās pārtikas produktu ražošanā, gatavo metālizstrādājumu ražošanā un elektrisko iekārtu ražošanā,» skaidro CSP.
Eiropas Komisijas apkopotais Latvijas apstrādes rūpniecības konfidences indekss šāgada martā sasniedza augstāko rādītāju kopš 2022. gada februāra. Ražotāji ir optimistiski, prognozējot paredzamos ražošanas apjomus. Līdzīgi arī S&PGlobal apstrādes rūpniecības nozares veselības indekss eirozonā sasniedzis augstāko līmeni pēdējo 45 mēnešu laikā, informē Finanšu ministrija.
«Tomēr optimisms var būt īslaicīgs. Konfidences indeksus martā vēl neietekmēja ASV un Irānas konflikta sekas. Turpmākajos mēnešos eirozonas rūpniecību var negatīvi ietekmēt traucējumi loģistikā un izejvielu piegādes kavēšanās. Jāņem vērā arī tas, ka augstas naftas cenas paaugstina izejvielu cenas un līdz ar to arī ražošanas kopējās izmaksas,» prognozē Finanšu ministrijas eksperti.
Te gan jāatgādina – lai arī nelielā skaitā, tomēr Latvijā darbu sāk jaunas ražotnes.
Diena jau vēstīja, ka šogad piena nozares kompānija Vilvi Group sākusi siera ražošanu jaunajā ražotnē Bauskā. Jaunajai rūpnīcai, ja tā strādā ar pilnu jaudu, ir nepieciešami vairāk nekā simt darbinieku. Tiek plānots, ka ražošanas apjoms var sasniegt 18 tūkstošus tonnu siera gadā un siers tiks eksportēts uz vairāk nekā 40 valstīm, vēsta LETA.
Lietuvā dibināto Vilvi Group veido septiņi uzņēmumi: Vilkyškių pieninė, Modest, Kelmės pieninė, Kelmės pienas, Pieno logistika, Marijampolės pieno konservai un Baltic Dairy Board.
Pēdējos gados vērojama ražošanas attīstība Liepājā, Valmierā un citur Latvijā.
Apgrozījuma kritums
2026. gada februārī, salīdzinot ar 2025. gada februāri, apstrādes rūpniecības apgrozījums samazinājās par 0,4%. Vietējā tirgū apgrozījums palielinājās par 1%, bet eksportā saruka par 1,1% (eirozonā fiksēts kāpums par 4%, bet ārpus eirozonas – kritums par 5,6%).
Šāgada februārī, salīdzinot ar šī paša gada janvāri, apstrādes rūpniecības apgrozījums samazinājās par 2,3%. Vietējā tirgū apgrozījums kritās par 2,5%, bet eksportā – par 2,2% (kritums eirozonā bija par 0,1%, bet ārpus eirozonas – par 4,1%), informē CSP.
Finanšu ministrija rūpniecībai veltītajā apskatā skaidro, ka apjomu kritums februārī vēl nav saistīts ar spriedzi Tuvajos Austrumos, kas saasinājās 28. februārī.
Finanšu ministrija pieļauj, ka martā «augstās degvielas cenas un iespējamā izejvielu piegāžu kavēšanās ir negatīvi ietekmējusi apstrādes rūpniecību visā Eiropas Savienībā un arī tieši Latvijā».
Apjomu kritumu apstrādes rūpniecībā februārī noteica samazinājums lielākajā apakšnozarē – kokrūpniecībā. Dzērienu ražošanas apjomi kopš pērnā gada augusta gada griezumā samazinājušies ik mēnesi, bet šāgada februārī kritums sasniedzis jau 40,1% pret pērnā gada attiecīgo mēnesi. Nozīmīgs samazinājums bijis arī iekārtu un ierīču remontā un uzstādīšanā, kur apjomi sarukuši par 53,2%. Turpretī nozīmīgāko pozitīvo devumu apstrādes rūpniecībā nodrošināja metālizstrādājumu ražošana, kur februārī pieaugums sasniedza 14%, kā arī datoru un elektronikas ražošana, kur fiksēts kāpums par 10,5%.
Prognozējot turpmākās tendences apstrādes rūpniecībā, Finanšu ministrija norāda, ka šopavasar «līdz ar ASV un Irānas konfliktu aktualizējās pesimistiskāki scenāriji par Latvijas ekonomikas attīstību un arī par apstrādes rūpniecības nozari».
Precīzu negatīvo ietekmi gan pagaidām nav iespējams noteikt, jo situācija Tuvajos Austrumos ir ļoti mainīga. Vienlaikus Latvijā apstrādes rūpniecību pozitīvi varētu ietekmēt aizsardzības industrijas attīstība mūsu valstī. Tādējādi apstrādes rūpniecības izaugsme šogad varētu būt ap 1–2%, uzskata Finanšu ministrijas pārstāvji.
Nenoteiktības periods
«Ražojošajiem uzņēmumiem Latvijā arvien vairāk jāstiprina un jāpilnveido produktivitāte, lai noturētu konkurētspēju vidē, kur izmaksu struktūra kļūst aizvien sarežģītāka, bet pieprasījums starptautiskajos tirgos – izvēlīgāks,» norāda Ekonomikas ministrijas Analītikas dienests.
Ekonomikas ministrijas eksperti prognozē, ka 2026. gadā kopumā apstrādes rūpniecības izaugsme būs lēnāka nekā pērn. «Apstrādes rūpniecību ietekmē spriedze Tuvajos Austrumos un tirdzniecības politikas nestabilitāte, kas kavē izaugsmi. Turklāt augstākas cenas samazina pieprasījumu, un nenoteiktība bremzē jaunu investīciju ienākšanu,» uzskata Ekonomikas ministrijas analītiķi.
Arī Swedbank vecākā ekonomiste Agnese Buceniece vērš uzmanību uz to, ka «militārā spriedze Tuvajos Austrumos un ar to saistītais energoresursu cenu lēciens jau patlaban atspoguļojas augstākā inflācijā un rada riskus vēl lielākam cenu kāpumam. Tas, iespējams, padarīs lēnāku ekonomikas izaugsmi».
Atskatoties uz situāciju pagājušajos mēnešos, redzams, ka «eksporta pasūtījumi pēc strauja lēciena februārī arī martā turējās augstākajā līmenī, kāds redzēts kopš 2022. gada vasaras. Īpaši straujš eksporta pasūtījumu kāpums martā bija datoru, elektronisko un optisko iekārtu ražošanā. Pēdējos mēnešos auguši pasūtījumu apjomi arī pārtikas produktu un gatavo metālizstrādājumu ražošanā. No salīdzinoši zema līmeņa nedaudz pakāpušies kokapstrādes eksporta pasūtījumi. Vienlaikus kritums vērojams nemetālisko minerālu ražošanā,» tendences raksturo A. Buceniece.
Jāatgādina, ka ASV un Irāna ir vienojušās par pamieru un uz laiku kuģošanai ir atkal atvērts Hormuza šaurums. Tomēr spriedze Tuvajos Austrumos saglabājas un var ietekmēt globālās tendences ekonomikā, energoresursu cenas un līdz ar to arī situāciju Latvijas rūpniecībā.
Izmaiņas
Rūpniecības ražotājcenas februārī, salīdzinot ar 2025. gada februāri:
● Latvijā: kritums par 0,6%
● Lietuvā: kritums par 0,6%
● Igaunijā: kāpums par 2,4%
Straujākais kritums Eiropas Savienībā:
● Spānijā: par 7%
● Īrijā: par 4,6%
● Portugālē: par 4,5%
Straujākais kāpums:
● Bulgārijā: par 9,2%
● Somijā: par 7,9%
● Zviedrijā: par 3,5%
Eiropas Savienībā vidēji ražotājcenas samazinājās par 2,7%, bet eirozonā – par 3%.
Ražotājcena ir tā cena, par kādu ražotājs pārdod produkciju vēl pirms nodokļu pierēķināšanas.
Avots: ES statistikas birojs Eurostat un LETA