Nodarbinātības rādītāja plaisa starp nodarbinātajiem cilvēkiem ar invaliditāti 15–64 gadu vecumā un citiem šajā pašā vecuma grupā Latvijā statistiski ir viena no trim mazākajām Eiropas Savienībā (ES) – atšķirība ir 12 procentpunktu, liecina Eurostat dati. Šajā ziņā mums veicas labāk nekā Igaunijai un Lietuvai, un Latviju apsteidz tikai Luksemburga un Zviedrija. Taču pie mums cilvēki ar invaliditāti pārsvarā strādā zemu atalgotu darbu un bezdarbnieka statusā kopumā pavada gandrīz uz pusi ilgāku laiku nekā citi. Arī darba devēji un eksperti norāda uz vairākām problēmām, ar kurām, mēģinot iekļauties darba tirgū, saskaras jaunieši ar invaliditāti.
Pagājušonedēļ Diena vēstīja par daudzajām barjerām, kas cilvēkiem ar invaliditāti jāpārvar, lai saņemtu tādu pašu izglītību kā pārējiem valsts iedzīvotājiem. Grūtības sākas no mazotnes, kad, piemēram, bērnus ar kustību traucējumiem negribīgi pieņem parastajās skolās. Ja tomēr vecāki pieņem lēmumu bērnu sūtīt speciālajā skolā, jauns izaicinājums būs iegūt vidējo izglītību, jo daudzviet šīs izglītības iestādēs nepiedāvā turpināt mācības vidusskolā.
Tiem bērniem ar kustību traucējumiem, kas pabeidz 12 klases, atkal jārēķinās ar to, ka vairumā augstskolu vide nav pielāgota viņu vajadzībām, tāpēc studiju izvēles iespējas ir ierobežotas. Savukārt nedzirdīgiem jauniešiem jārēķinās ar tulka zināšanām vai to trūkumu izvēlētajā jomā. Cilvēku ar īpašām vajadzībām sadarbības organizācijas Sustento valdes priekšsēdētāja Gunta Anča laikrakstam zināja stāstīt, ka tāpēc jaunieši reizēm spiesti, piemēram, fizikas un matemātikas studiju vietā izvēlēties ko vienkāršāku, lai vispār iegūtu augstāko izglītību.
Anča uzskata, ka arī ar nodarbinātības politiku mums iet "haotiski". Jebkuram darba devējam, tāpat kā tiem, kas nodarbina cilvēkus ar invaliditāti, svarīga stabilitāte un skaidra apziņa, ka saņemtie atvieglojumi spēkā būs arī pēc gada, nevis mainīsies atkarība no pieejamā ES fondu finansējuma.
Nodarbinātības valsts aģentūra (NVA), piemēram, darba devējiem piedāvā veidot subsidētās darba vietas bezdarbniekiem ar invaliditāti. Katram bezdarbniekam nodrošina darba vadītāju, kā arī apmaksā gan vadītāja, gan paša bezdarbnieka algu. Ar NVA finansiālu atbalstu darbinieks var strādāt divus gadus. Vēl NVA piešķir vienreizēju dotāciju vides pielāgošanai – ne vairāk kā 711 eiro. Anča šo NVA atbalsta pasākumu komentē, sakot – "iedot cilvēkam darbu uz diviem gadiem un pēc tam pateikt paldies, uz redzēšanos, ņemsim citu ir ļoti nelāgi". Gan viņa, gan invalīdu un viņu draugu apvienības Apeirons pārstāve Irina Parhomenko pauž bažas, ka uzņēmēji nav ieinteresēti pēc programmas beigām paturēt cilvēkus darbā, jo izdevīgāk ir programmas ietvaros paņemt kādu jaunu darbinieku. Anča pat saka, "tas mani ļoti biedē – mēs cilvēkus ekspluatējam, izmantojot valsts naudu". NVA Dienu informē, ka sešus mēnešus pēc programmas 67% cilvēku iekārtojušies darbā. Taču tas neliecina, ka darbiniekus patur uzņēmumā, kurš bija iesaistīts subsidēto darba vietu programmā.
Cilvēkus ar invaliditāti, visbiežāk nedzirdīgos, kas mācījušies tuvumā esošajā speciālajā skolā Rēzeknē, ādas izstrādājumu darbnīcas Kristāla kurpīte īpašnieks Andris Kačkāns nodarbina jau 20 gadu. Reizēm viņš izmanto arī NVA subsīdiju programmas pakalpojumus, pie viņa darbu pēc tam saglabājot gandrīz visi, arī sadarbība ar NVA ir laba. Savukārt šūšanas uzņēmuma Firma Jata vadītāja Vilhelma Velecka pieredze tik pozitīva nav. Šobrīd vienā no četriem uzņēmuma šūšanas cehiem NVA subsīdiju programmas ietvaros strādā viens cilvēks. Bijis arī otrs, taču saslimis, un aizvietotāju vēl joprojām uzņēmums gaida. Īpašnieks uzskata, ka agrāk sadarbība ar NVA bijusi labāka, bet pēdējā laikā, viņa pieredzē, birokrātija traucē arvien vairāk, turklāt iestādes darbinieki kļuvuši mazāk atsaucīgi un vairs nepiedāvā praktisku palīdzību un konsultācijas. "Viņi tikai skata atskaites un saka, ka kaut kas jālabo, bet kā jālabo – neviens nevar pateikt," dalās Veleckis. Tas uzņēmējam liek pārdomāt, vai visas grūtības ir tā vērtas, lai turpinātu dalību programmā.
Visu rakstu lasiet otrdienas, 24. janvāra, avīzē Diena!
Trollis JT