Pēdējā laikā Latvijā bieži tiek diskutēts par situāciju nodarbinātības jomā un par to – vajadzētu vai nevajadzētu plašāk atvērt darba tirgu viesstrādniekiem. Šīs diskusijas mudinājušas pievērst pastiprinātu uzmanību tam, kāda noskaņa valda darba vidē mūsu valstī.
Vairāk nekā trešā daļa jeb 32% jauniešu vecumā no 18 līdz 28 gadiem uzskata, ka nākamās darba vietas izvēlē būtiska ir iespēja strādāt modernā birojā, liecina IT un spēļu prezentētāju ārpakalpojumu sniedzēja Evolution Latvia un Korporatīvās ilgtspējas un atbildības institūta veiktā aptauja. Savukārt 44% no visiem respondentiem sagaida, ka darba vietā tiks nodrošināt arī sporta zāle, kafejnīca un bibliotēka, portālam Diena.lv pavēstīja Evolution Latvia pārstāvji.
Latvijā vien neliela daļa cilvēku ar invaliditāti ir nodarbināti. Lai gan atbildīgās iestādes un darba devēji meklē un piedāvā dažādus risinājumus, situācija kopumā ir slikta, uzskata Latvijas cilvēku ar īpašām vajadzībām sadarbības organizācijas Sustento vadītāja Gunta Anča. Darba devēji kā galveno šķērsli min likuma normas, kas viņiem ierobežo iespēju atlaist cilvēkus ar invaliditāti. Vienlaikus nav pārliecības, ka šo normu atcelšana situāciju mainītu.
Portāls Diena.lv sadarbībā ar LMT Viedtelevīziju piedāvā trešdien, 21. martā no plkst. 11 tiešraidē vērot semināru jauniešiem Digitālās prasmes nākotnes digitālajam darbam.
Ministru kabinets šodien atbalstīja grozījumus Imigrācijas likumā, kas ārvalstu pētniekiem paredz piešķirt neierobežotu piekļuvi Latvijas darba tirgum, tādējādi radot labvēlīgākus nosacījumus augstas kvalifikācijas ārzemnieku piesaistei.
Nākamnedēļ, 22.martā, Latvijas cilvēku ar īpašām vajadzībām sadarbības organizācija Sustento rīko diskusiju Vai cilvēki ar invaliditāti ir vajadzīgi Latvijas darba tirgum?, aģentūru LETA informēja organizācijas pārstāve Irīna Meļņika.
Viens no bieži izskanējušiem darba devēju iebildumiem pret jaunajiem darbiniekiem, kas tikko nākuši no skolas vai universitātes sola, saistās ar pastāvošo vājo saikni starp izglītību un reālajām profesionālajām iemaņām — darba devējam jāķeras pie jauno profesionāļu audzināšanas no nulles punkta. Ir nozares, kurās to pieņem ar sapratni un ir priecīgi par katru jaunieti, kurš izrāda interesei nozarē strādāt, piemēram, IT vai inženiertehniskajā, — tās visbiežāk ir profesionālās jomas, kurās ir jūtams darbinieku iztrūkums.
Ministru kabinets otrdien atlika lemšanu par kvalificēta darbaspēka piesaisti no ārzemēm atsevišķās jomās, ņemot vērā, ka vēl nepieciešamas diskusijas par atsevišķām sarakstā esošajām profesijām. Minētie jautājumi tiks pārrunāti tad, ka ekonomikas ministrs Arvils Ašeradens (Vienotība) atgriezīsies no vizītes Korejā.
"Esmu cilvēks ar augstāko izglītību, maģistra grāds jurisprudencē, sešu gadu pieredze šajā jomā, un darbu meklēju ne tikai jurisprudencē, bet arī izmisīgi jau citās nozarēs, pat tādās, kurās profesionālas iemaņas īsti neprasa. Sapratu, ka šis temats ir apspriešanas vērts. Vēlos, lai tas tiktu aktualizēts vismaz publiskā līmenī, lai saprastu, vai tiešām esmu vienīgā, kas tā domā, un cik tad īstenībā valstij ir nozīmīgs iedzīvotāju pieaugums un ģimene kā tāda. Uzņēmējus ir grūti nosodīt, jo viņi galvenokārt strādā peļņas dēļ," ar šādu vēstījumu pie portāla Diena.lv vērsās kāda topošā māmiņa, atklājot savu pieredzes stāstu un pārdomas par tēmu - kādas ir grūtnieces iespējas Latvijā atrast darbu. Publicējam visu iesūtīto vēstuli:
Mūsu sabiedrība noveco, liecina demogrāfiskās tendences – 40% Latvijas iedzīvotāju ir vecumā virs 50 gadiem. Rezultātā darba devējiem nopietni jādomā, kā darba tirgū labāk integrēt, atbalstīt un atbrīvot no aizspriedumainas attieksmes darbiniekus, kas pārkāpuši 50 gadu slieksni, kā arī nodrošināt viņiem gan darbavietas un karjeras iespējas, gan motivējošus pasākumus ilgākai darbaspēju saglabāšanai.
Lai gan Latvijā šā gada otrajā ceturksnī bijis augstākais bezdarba līmenis Baltijas valstīs un saskaņā ar Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) vēstīto informāciju bezdarba līmenis mūsu valstī pārsniedz Eiropas Savienības (ES) dalībvalstu vidējo rādītāju, tomēr ekonomikas eksperti mudina Latvijas uzņēmējus gatavoties darbinieku trūkuma problēmai un tam, ka turpmāk aizvien vairāk saasināsies konkurence par darba tirgū vajadzīgiem speciālistiem. Jāpiebilst, ka šā gada otrajā ceturksnī bezdarba līmenis Latvijā bija 8,9%, rāda CSP dati.
