Par to, ka Latvijā vienlaikus gan ir tūkstošiem bezdarbnieku, gan trūkst informācijas tehnoloģiju (IT), kā arī vēl vairāku citu jomu speciālistu, tiek runāts jau gadiem. Tomēr sistemātiski un efektīvi risinājumi, kas situāciju radikāli uzlabotu, pagaidām nav atrasti.
Minimālā alga Latvijā ir jāceļ, taču tas jādara pakāpeniski, nevis ar strauju lēcienu. Tā par portālā Mana balss reģistrēto iniciatīvu, par kuru jau sākta parakstu vākšana, paaugstināt minimālo algu līdz 630 eiro, teic Dienas aptaujātie eksperti.
Vācijas lielākā arodbiedrība IG Metall pirms nākamgad gaidāmās nākamās sarunu kārtas par kolektīvajiem līgumiem ierosinājusi pāriet uz četru dienu darba nedēļu, vēstīja vācu mediji.
Lai gan faktiskā bezdarba līmenis Latvijā Covid-19 pandēmijas ietekmē pieaudzis aptuveni par 2,5% un atbilstoši Centrālās statistikas pārvaldes datiem šī gada martā bija 7,3%, bet jūnijā – 9,8%, jau lauksaimniecības sezonas sākumā trauksmi cēla vietējie zemnieki, norādot, ka lauksaimniecībā trūkst darbinieku.
Meklējot darbavietu, jaunieši arvien vairāk novērtē stabilitāti un izaugsmes iespējas, savukārt korporatīvās ballītes viņiem kļuvušas mazāk nozīmīgas. To secinājusi Līga Millere, uzņēmuma Transcom Worldwide Latvia personāldaļas vadītāja Baltijā.
Latvijā šogad pirmajā ceturksnī bija vidēji 18 500 brīvu darbavietu, kas ir par 10 200 jeb 35,5% mazāk nekā 2019.gada attiecīgajā periodā, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.
Valdība pagājušajā nedēļā atbalstīja grozījumus Darba likumā, paredzot izslēgt normu, ka darbiniekus ar invaliditāti nevar atlaist. Proti, runa ir par 109. pantu, kas nosaka: "Darba devējam aizliegts uzteikt darba līgumu ar darbinieku, ja viņš atzīts par personu ar invaliditāti." Par minētajiem grozījumiem vēl būs jābalso Saeimai.
Ministru kabinets otrdien atbalstīja Ekonomikas ministrijas (EM) priekšlikumu ārkārtējā situācijā ļaut darba devējiem elastīgāk piemērot Darba likumu, darbiniekam dīkstāves laikā maksājot 70% no algas, nevis 100%, kā to likums paredz patlaban.
Šobrīd, kad darba tirgū pieaug bez darba palikušo vai dīkstāvē esošo cilvēku skaits, kā arī attālināti strādājošo uzņēmumu un profesionāļu daudzums, pārmaiņas piedzīvo arī personāla atlases un piesaistes procesi, darba devēju un darba ņēmēju prasības un attiecības. Jaunas tendences iekustina gan '"jostu savikšana" un nogaidīšana, ko īsteno arī daudzi no tiem darba devējiem, kas turpina strādāt, gan pieaugošā slodze un spriedze darbiniekiem, kuri nu savieno attālinātā darba pienākumus ar mājas soli un bērnu pieskatīšanu.
Latvijā līdz ar 12. martā izsludināto ārkārtējo situāciju Covid-19 izraisītās krīzes dēļ milzīgu satricinājumu piedzīvojis darba tirgus. Uzņēmumi bankrotē, darbinieki tiek atlaisti vai ir dīkstāvē, krasi mazinājies pieprasījums pēc darbaspēka. Tomēr labā ziņā ir tā, ka vēl joprojām ir nozares un uzņēmumi, kas meklē darbiniekus un ir gatavi tos nodarbināt. Tiesa, piedāvājums nebūs atbilstošs katra bez darba palikušā vēlmēm un iespējām.