Kā bija gaidāms, pērn bezdarba rādītāji, sekojot lēnīgajai izaugsmei, uzlabojās ļoti nepārliecinoši. Bezdarba līmenis pērnā gada ceturtajā ceturksnī saruka par 0.2 procentpunktiem līdz 9.3%. Salīdzinot ar 2015. gadu, bezdarba līmenis Latvijā pērn nokritās par 0.3 procentpunktiem līdz 9.6%. No tā izriet, ka 2016. gadā darbu meklēja 95, 3 tūkstoši iedzīvotāji, no kuriem 39,5 tūkstoši to dara gadu vai ilgāk.
Rezultātā Latvijā joprojām saglabājas augstākais bezdarba līmenis Baltijas valstīs. Igaunijā bezdarba līmenis pērn bija 6,6%, bet Lietuvā 7,6%.
Šogad tendences darba tirgū kļūs pozitīvākas un bezdarbnieku rindas saruks nedaudz straujāk. Bezdarbu mazinās arī negatīvās demogrāfiskās tendences. Taču krasu pārmaiņu nebūs, jo darba devēji turpinās būt piesardzīgi jaunu darbinieku pieņemšanā, jo fokuss uz izmaksu kontroli saglabāsies.
Vidējo bezdarba līmeni samazināt būs grūti arī atšķirīgās ekonomiskās aktivitātes reģionos dēļ. Tas nozīmē, ka aktīvākajos reģionos bezdarbu samazināt ierobežos jau pastāvošais darbinieku iztrūkums, savukārt reģionos darba iespējas parādīsies lēni, ko pastiprinās iedzīvotāju zemā mobilitāte. Tāpat turpināsies iedzīvotāju aizbraukšana, jo īpaši gados jaunāku iedzīvotāju, bet darba tirgus turpinās novecot, sašaurinot darba devēju iespējas. Jau drīzumā tas būs nopietns šķērslis arī ekonomikas izaugsmei. Gada vidējā bezdarba prognoze 2017. gadam ir 8,6%.
arī ekspirds