Laika ziņas
Šodien
Apmācies
Rīgā +4 °C
Apmācies
Trešdiena, 27. novembris
Lauris, Norberts

Latvijā izveidojusies situācija – krievi taisa biznesu, latvieši pārvalda valsti

Dabiskais filtrs, kas gadiem atturēja cittautiešus no piedalīšanās Latvijas valsts pārvaldē, pamazām pārstājis darboties. Jaunā 20–30 gadu veco cilvēku paaudze prasmīgi lieto valsts valodu, tomēr latviešu monopols darbam valsts pārvaldē saglabājas. No sabiedrības saliedētības viedokļa tas nav pareizi.

Konkursos uz ierēdņu amatiem obligāts priekšnoteikums ir atbilstība Valsts civildienesta likuma 7. pantam. Kandidātam jābūt Latvijas Republikas pilsonim, ar augstāko izglītību, nesodītam un jāpārvalda valsts valoda. Sludinājumos arī angļu valoda parasti tiek minēta kā obligāta, jo Latvijas ierēdņiem jākomunicē ar Eiropas Savienības institūcijām, savukārt "citu svešvalodu zināšanas tiks uzskatītas par priekšrocību". Šī pēdējā piebilde pamatā attiecināma uz krievu valodu, kurā Latvijā savā ģimenē runā ap 37% iedzīvotāju.


Vēsturiskais konteksts

Jau pirms desmit gadiem pētnieki runāja par etnisko plaisu darba tirgū. 2007. gadā tā faktiski bija likvidēta, bet vēl pēc trim gadiem atkal atvērās. Šobrīd krieviem, ukraiņiem un baltkrieviem teorētiski ir tādas pašas iespējas kā latviešiem. Vēsturiski atsevišķas etniskās nišas nodarbinātībā vēl pastāv – latvieši dominē lauksaimniecībā, krievvalodīgie –  rūpniecībā.
 
Aptaujātie eksperti atzīst, ka tautības un runātās valodas ietekme uz tautsaimniecību samazinās, lai arī nianses saglabājas. Latvijas Tirgotāju asociācijas prezidents Henriks Danusēvičs stāsta, ka ārzemju uzņēmumi savu filiāļu vadībā labprātāk ieceļ latviešus, ja darbā nepieciešama stabilitāte, izpildīgums un disciplīna. Savukārt, kad mērķis ir agresīva darbošanās tirgū, priekšroka tiek dota slāviskas izcelsmes vadītājiem un lietuviešiem. Tas esot saistīts ar atšķirīgu temperamentu.

Taču uzņēmumu un nozaru dalīšanos pēc nacionālās pazīmes, kā tas bija senāk, šobrīd Latvijā vairs nejūtot – vismaz ne tirdzniecības un pakalpojumu sektorā.

To apstiprina arī kompānijas Latvijas fakti direktors Aigars Freimanis – XX gadsimta 90. gadu vidū uzņēmumi izteikti šķiroja sevi krieviem un latviešiem piederīgajos. Patērētāju attieksmē pat sulai bija tautība, Gutta –  krieviem, Cido – latviešiem. Latviešiem arī bija izveidojies priekšstats, ka krievi strādā pavirši, bet krieviem – ka latvieši ir neiecietīgi. Taču mūsdienās nacionālais jautājums biznesā vairs "neesot iebūvēts iekšā".

Citādi ir ar valsts pārvaldi, kur darbinieku atlasē priekšroka joprojām veidojas latviešiem. Pēc Danusēviča domām, tas nav labi – jo mazāka konkurence, jo zemāka kvalitāte.

Gadu gaitā, ignorējot valdību integrācijas politikas centienus, etniskā disproporcija valsts pārvaldē tikai pieaug.

Visu rakstu lasiet laikraksta Diena ceturtdienas, 12.janvāra, numurā!

Top komentāri

...
.
Valsts pārvaldē, līdzīgi kā privātā sektorā, krievu valodas zināšanas tiek prasītas vienmēr un dažkārt arī pārbaudītas konkursos. Līdz ar to veidojas zināmi ierobežojumi, jo jauniešu paaudzei no latviešu ģimenēm krievu valodu jāapgūst papildus (ar skolā mācīto nebūs pietiekami, turklāt, bieži tiek izvēlēta cita svešvaloda, kas nozīmē, ka darba vietas iegūšanai būs jāmeklē kursi vai privātskolotājs). Savukārt jaunieši no jauktām ģimenēm vai no ģimenes, kurā vecāku pirmā valoda ir krievu valoda, pateicoties latviskošanas politikai, ir ieguvēji, jo krievu skolās apgūst latviešu valodu jau no pašiem pamatiem un tāpēc darba tirgū ir konkurētspējīgāki jau ar divu valodu zināšanām, abas, kā minēju, ir pieprasītas visur, nereti kā obligāta prasība. Ja reiz visi tik nacionāli noskaņoti, tad neizvirzām pretējas prasības un nediskriminējam savējos...
latvieši amatos čakarē citus
l
Situācija ir vēl sarežģītāka: sadomazohistiskie vagarveidīgie latvieši, kuri ir salīduši amatos, ar kaifu čakarē citus latviešus. Krievus čakarēt viņiem ir mazliet bail.
lv
l
Citadi jau nemaz nevar but, jo latviesi dibinaja valsti, lai saglabatu valodu un kulturu, bet lielaka dala krievu iebrauca padomju laika ka laimes mekletaji. Vinus un vinu pectecus interese tikai ekomika un materialie labumi, kamer latviesiem svarigas ir ari savu sencu garigas vertibas un ideali.
Skatīt visus komentārus

Uzmanību!

Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.

Seko mums

Seko līdzi portāla Diena.lv jaunākajām ziņām arī sociālajos tīklos!

Ziņas e-pastā

Saņem Diena.lv aktuālās ziņas e-pastā!

LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS

Vairāk LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS


Aktuāli

Briest eksāmenu reforma

Centralizēto eksāmenu kārtību vēlas pārskatīt, šoreiz – samazinot to skaitu.

Ziņas

Vairāk Ziņas


Politika

Vairāk Politika


Rīgā

Vairāk Rīgā


Novados

Vairāk Novados


Kriminālziņas

Vairāk Kriminālziņas