Blogs

Uz robežas

Diena ziņo, ka Ķīlim kā izglītības ministram ir daudz piekritēju. Tas – kā atbilde vakardienas Mākslas augstskolu rektoru izteikumiem, ka jārosina ministra demisija. Parasti šādos jautājumos ir ierasts nostāties kādā pusē. Nost ar ministru, augstskolas rullē! Augstskolas miltos, sen laiks slēgt! Pozīcija, kur nepiekrīti nevienam, nav komfortabla – kliegs abu pušu pārstāvji.

15. novembris, 2012, 16:23

Šprote ārzemēs garšo labāk

Tas, ka dzīvošana ārzemēs izraisa smeldzīgas ilgas pēc dzimtenes reģionam raksturīgiem pārtikas produktiem, nav nekāds sentimenta radīts mīts. Lai kā spētu apburt īsta itāļu pica vai izcils japāņu suši, dažkārt vienkārši sagribas gurķus ar skābu krējumu, biešu zupu un, lai piedod godātie gardēži, arī pēdējā laikā nepelnīti nicināto kotleti.

15. novembris, 2012, 7:12

Iedvesma un iztēle

Neviens nevar otram galvā ielīst, tāpēc atliek vien pieņemt, ka visiem, kas rakstījuši dzejoļus – Rainim un Henrikam Eliasam Zēgneram, Plūdonam un Ronaldam Briedim, Emīlijai Dikinsonei un Ingmārai Balodei – tur noticis kas apbrīnojams. Vai iedvesma ir kas visiem līdzīgs, un ja tā, kur sākas atšķirība? Līdzība varētu būt trauksmē, biežāk līksmā nekā bēdīgā, kuru izjūt jebkurš radošs cilvēks, pat tad, ja nekas nerodas.

14. novembris, 2012, 7:42

Novembra miegs

Esmu ievērojusi, ka rudenī varu gulēt stipri, stipri. Kā lāču māte. Tas vien liecina, ka cilvēki un lāči ir radinieki, un skaidrs, ka Lāčplēša dienai novembris ir pats labākais mēnesis. Novembris gan, ja paskatās kinorepertuārā, ir vilkaču mēnesis, par to liecina otrās rītausmas mēģinājums. Vai nav savādi - pat ķēves dēls Kurbads (Pumpura Lāčplēša tautas pasaku prototips) tomēr liekas daudz simpātiskāks nekā vilka un cilvēka sajaukums? Pasaku par Kurbadu bērnībā lūdzu vecmāmiņai lasīt gandrīz tikpat bieži, cik princesi stikla kalnā.

12. novembris, 2012, 7:00

Pēc izlasīšanas sadedzināt

Rudenī teju vienlaikus ar pirmo oktobra sniedziņu pārsteigumu sagādāja TV dīva, inteliģentā blondīne un stila verdzene Maija Silova, kura izdevusi savu pirmo dzejas krājumu Stihiya. Tas, protams, lika sarosīties visiem pašmāju salonu lauvām, lai dzēlīgi pavīpsnātu vai tieši pretēji – kaismīgi aizstāvētu – daiļās meitenes "balto dzeju" par dzīvi.

8. novembris, 2012, 7:30

Mazo lietu lielā jēga

Lidmašīna, ar kuru lidoju, šķiet, bija viena no pirmajām, kas nolaidās JFK pēc Sendijas: pilna ar Eiropā aizkavētiem, nervoziem cilvēkiem. Pa ceļam lidostas avīžu kioskā laika īsināšanai biju nopirkusi tematisku foliantu – Patiesi amerikāņu dzīves stāsti. Bet tā kā gaidītās latviskās skumjas, uz ilgāku laiku aizceļojot, lidmašīnā tā arī neuznāca, grāmata palika neskarta.

7. novembris, 2012, 16:00

Acis tiem ir nāsīs

Ja iznāk grāmata, kura mums patīk, tad mēs, protams, baudām tekstu un vērtējam, kas ir un kas nav. Ir arī svarīgi, kad šī dzeja vai proza sarakstīta, lai saprastu, vai vērtējumā neesam netaisnīgi (vistas un olas jautājums), tas ir – kā žanrs attīstījies pie mums un citur. Tā, pirms nepilniem diviem gadiem, latviski Guntara Godiņa tulkojumā iznāca igauņu dzejas sirreālista Nr.2 (Nr.1 hronoloģiski bija igauņu-zviedru sirreālists Ilmārs Lābans) Andresa Ehina (1940-2011) dzejas grāmata Pakārtais ievārījums. Autors bija Rīgā uz grāmatas atvēršanu, bet diemžēl tajā pašā gadā aizgāja mūžībā.

7. novembris, 2012, 7:22

Mājas muzicēšanas prieks

Ko iesākt, ja cilvēkiem vismaz reizi nedēļā gribas saņemt garantētu sirsnīguma un kopības devu? Šim mērķim lieliski atbilst Dziedošās ģimenes LNT. Vai tāpēc vajadzīgi šova atribūti, žūriju un neveiklas intervijas ieskaitot?Nu jau muzicējošo dzimtu šovam ir savas tradīcijas un vēsture. Katru gadu mainot vadītājus, šogad _Dziedošās ģimenes _papildinātas ar nelielu profesionālisma devu, kas atgādina pērn tik dzīvīgā TV3 šova Mūsu zeltadziesmas elementus, – pašdarbnieku priekšnesumus papildina profesionālu mūziķu ciemošanās.

6. novembris, 2012, 7:24

Vēstules no Ņujorkas V. NYC pēc Sendijas

"Čau, viss kārtībā? Ziņās taču pārspīlē, nav tik traki, vai ne?" Uz šādiem jautājumiem es atbildu ar "protams, nav tik traki". Taču, lai arī nemeloju un stāstu, kā ir, neesmu uzticams ziņu avots. Lai saprastu, kas notiek Ņujorkā, ir jāsazvana avoti visās pilsētas daļās. Tās ir pavisam dažādas lietas - mana dzīve ar iedzīvi, ko satilpināt vienā koferī, ir Bruklinas "drošības burbulī" Bušvikā.

5. novembris, 2012, 7:39

Vēstules no Ņujorkas IV. Sendijas dienasgrāmata

Pirmo reizi manā sarunvalodā Sendija (viesuļvētra - red.) nonāca pagājušās nedēļas vidū. Sazvanījos ar savas diplomfilmas varoni par to, kad satikties pludmalē, kas ir pamata filmēšanas vieta manam projektam. Rons satraukts stāstīja, ka Ņujorkai tuvojas milzu vētra. Viņa sajūsma pārņēma mani, un bija skaidrs, ka man ir jāizcīna tiesības uz kameru (mums augstskolā ir viena kamera uz trijiem), jābrauc filmēt svētdien un, iespējams, arī pirmdien, lai redzētu, ko nodarījusi vētra.

1. novembris, 2012, 10:44

Mūsdienu varonis – nekam nederīgs nīkulis

Jaunās Bonda filmas pirmizrādi gaidot (Rīgā Operācija Skyfall kinoteātros jau no 2.novembra, bet ASV diemžēl nedēļu vēlāk – tikai no 9.novembra), var iztikt ar citiem kino un televīzijas varoņiem, kuru vidū īpaši izceļas Šerloks Holmss. Kāds varonis vajadzīgs vienmēr, vienīgi daži atnāk un aiziet kā vienas sezonas mode, bet citi saglabā aktualitāti dažādos laikos, dažādās kultūrās un politiskajās iekārtās.

30. oktobris, 2012, 10:30

Studenta paradīze ir briesmās

Negantas baumas nodarbināja interneta lietotāju prātus jau labu laiku, taču šomēnes šī ziņa tika apstiprināta oficiāli – Erasmus patiešām ir briesmās! Dižā renesanses domātāja Roterdamas Erasma vārdā nosauktās studentu apmaiņas programmas turpmākajai darbībai nopietnus apdraudējumus radījusi... Protams, tā pati trekno gadu sāgas galvenā varone, visu eposu tumšākā bruņiniece – krīze.

30. oktobris, 2012, 7:11

Šodien

Blogs