Līdz šā gada novembrim apturēta AS KVV Liepājas metalurgs īpašnieka Jevgeņija Kazmina lieta pret Latvijas valsti, liecina Valsts kancelejas informācija.
Augusta beigās svinīgā ceremonijā, izkraujot pirmos konteinerus no Cosco konteinerlīnijas kuģa, Rīgas ostas uzņēmumā Baltic Container Terminal (BCT) tika atklāts jauns konteinerceltnis, kas turpmāk papildinās Baltijā modernāko konteineru apstrādes loģistikas sistēmu un sekmēs ātrāku konteinerkravu apstrādi.
Septembris daudzām Latvijas tautsaimniecības nozarēm varētu būt atskaites punkts tālākajai attīstībai, kas var būt gan veiksmīga, gan arī problemātiska.
Igaunijas prāmju operators Tallink Grupp (Tallink) sācis kolektīvo atlaišanu, kas ietekmēs apmēram 2500 darbinieku grupas uzņēmumos, informēja Tallink pārstāvji.
Atpūtas un izklaides industrija ir viena no Covid-19 pandēmijas visvairāk skartajām ekonomikas nozarēm, un šobrīd pat nav nekādu diskusiju par to, ka tās pienesums gan naudas izteiksmē, gan arī pēc īpatsvara citu nozaru vidū šogad samazināsies. Iepriekšējos gados šīs tautsaimniecības sfēras, kas ekonomikas statistikā tiek klasificēta kā Māksla, izklaide un atpūta, pievienotās vērtības īpatsvars kopējā ekonomikas struktūrā diezgan stabili turējās ap 2% līmenī.
ASV videokonferenču pakalpojumu sniedzējs Zoom Video Communications (Zoom) uzņēmuma finanšu gada pirmajā pusgadā no februāra līdz jūlijam strādājis ar 213 miljonu dolāru (178 miljonu eiro) peļņu, kas bija 27 reizes lielāka nekā šajā laika posmā pagājušajā gadā, kad Zoom peļņa bija 7,8 miljoni dolāru, liecina kompānijas pārskats.
Covid-19 izplatības ierobežošanai ieviestie nosacījumi ir ietekmējuši arī konferenču un citu pasākumu rīkošanu augstskolu vidē. Ārkārtējā situācija, kas Latvijā ilga no 12. marta līdz 9. jūnijam, mudināja pierast pie pasākumu virtuālā formāta, un ir secināts – šim formātam ir gan plusi, gan mīnusi.
Konferenču bizness balstās uz ideju, ka, vienā telpā sapulcinot daudz cilvēku, zināšanu un iedvesmas koncentrācijas rezultātā, veidojoties biznesa kontaktiem, tiek radītas jaunas sinerģijas un vērtības. Tā var būt reputācijas spodrināšana kā nozares līderim, kādu īpašu tēmu lobēšana, pārdošana vai sadarbības veidošana, kas var palīdzēt tālākai attīstībai.
Konferenču un semināru bizness vasarā "pieklust arī normālos apstākļos. Līdz ar to arī pavasarī netika plānots, ka šovasar Rīgā atdzīvosies darījumu tūrisms. Vasarā gan bija vērojama neliela biznesa braucienu atjaunošanās starp Baltijas valstīm. Šie braucieni tika organizēti pēdējā brīdi, un parasti to dalībnieku skaits bija neliels," situāciju raksturo Rīgas Tūrisma attīstības biroja (RTAB) zīmola MEET Riga direktors Aigars Smiltāns.
Latvijas iekšzemes kopprodukts (IKP) šogad pirmajā pusgadā samazinājies par 5,4%, salīdzinot ar 2019.gada attiecīgo periodu, tostarp otrajā ceturksnī kritums ekonomikā bijis mazāks, nekā sākotnēji lēsts - pēc sezonāli un kalendāri neizlīdzinātiem datiem, IKP samazinājies par 8,9%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.
Pārmetot Latvijas varas iestāžu neatsaucību atbalstā kuģu operatoriem, Igaunijas prāmju operators Tallink Grupp (Tallink) no septembra apturēs kuģu Silja Serenade un kuģa Isabelle darbību, bet no oktobra - kuģa Romantika darbību, informēja Tallink pārstāvji.
Runājot par to, cik veiksmīgi vai neveiksmīgi katra valsts var pārvarēt ekonomisko krīzi, ekspertu sarunās nereti tiek uzsvērta tieši uzkrājumu nozīme gan valstu, gan mājsaimniecību līmenī. Labajos laikos izveidotais uzkrājums var palīdzēt iedzīvotājiem amortizēt krīzes triecienus, turklāt uzkrājumu tērēšana var balstīt arī visu valsts ekonomiku.
Ikgadējā Pasaules Ekonomikas foruma sanāksme Šveices kalnu kūrortā Davosā, kam būtu jānotiek janvārī, Covid-19 pandēmijas dēļ ir atlikta, trešdien paziņoja organizatori.
Latvijas nacionālās aviokompānijas airBaltic koncerna apgrozījums Covid-19 pandēmijas ietekmē šogad pirmajā pusgadā samazinājies par 63,6% - līdz 78,713 miljoniem eiro, savukārt koncerna zaudējumi pieauguši teju septiņas reizes un veidoja 184,77 miljonus eiro, liecina uzņēmuma publiskotā informācija.
Par to, ka Latvijā vienlaikus gan ir tūkstošiem bezdarbnieku, gan trūkst informācijas tehnoloģiju (IT), kā arī vēl vairāku citu jomu speciālistu, tiek runāts jau gadiem. Tomēr sistemātiski un efektīvi risinājumi, kas situāciju radikāli uzlabotu, pagaidām nav atrasti.
Koronavīrusa izraisītās saslimšanas Covid-19 izplatība, kas vērojama daudzviet pasaulē, Latvijā atbalsojās ne tikai ar pavasarī visai strauji pieaugošo bezdarbu, bet arī ar izmaiņām atalgojuma struktūrā. Šobrīd galvenais jautājums ir par to, vai izmaiņas, ko nesis gada otrais ceturksnis, ir uz palikšanu, vai arī pēdējā laikā vērojamā makroekonomikas datu uzlabošanās veicinās to, ka ienākumi atkal palielināsies.
Covid-19 pandēmija tā vai citādi ietekmējusi ikvienu tautsaimniecības sfēru. Izņēmums nav arī finanšu nozare, kurā, sākoties Covid-19 izplatībai Latvijā, klientu aktivitāte ievērojami kritās, taču tagad uzrāda atgūšanos. Arī paši tirgus dalībnieki, konkrētajā gadījumā bankas, ziņo par gatavību strādāt un finansēt ekonomiku.
Vairāk nekā puse – 63% – Latvijas iedzīvotāju uzskata, ka sarežģītākais izaicinājums, uzsākot biznesu, ir finansējuma piesaiste. To atklāj Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras un kompānijas Norstat veiktais pētījums.
Zelts kā maksājuma un uzkrājuma līdzeklis ir kalpojis jau gadu tūkstošiem. Pēdējās desmitgadēs gan runa vairāk ir par zeltu kā investīciju metālu, kas kalpo kā uzkrājums, lai aizsargātu naudu no inflācijas radītā pirktspējas zuduma un noder par glābšanas riņķi politiskās un ekonomiskās nestabilitātes brīžos.