LETA

NERAUGOTIES uz sabiedrībā valdošo uzskatu par būvniecības bumu, patiesībā nozare jau vairākus ceturkšņus uzrāda celtniecības apjomu samazināšanos. Šogad būvniecībai jaunus izaicinājumus sagādāja izejmateriālu cenu kāpums, līdz ar to projektus vais nevar realizēt par iepriekš plānotajām izmaksām.

Ekonomikas pamati kļūst aizvien ļodzīgāk

Krievijas atkārtoti uzsāktais karš Ukrainā jau pavasarī radīja bažas par to, cik lielā mērā gan ģeopolitiskās situācijas pasliktināšanās, gan izejvielu cenu kāpums, gan atsevišķu tirgu (Krievijas, Baltkrievijas) aizvēršanās ietekmēs mūsu valsts tautsaimniecību un līdz ar to arī iedzīvotāju spēju gūt ienākumus, pirkt preces, iegādāties pakalpojumus un maksāt rēķinus.

Pagaidām situācija nav viennozīmīgi vērtējama. No vienas puses, vairums ekonomikas sfēru strādā ar plusiem. No otras puses, tās sfēras, kuras ir nokļuvušas mīnusos, ir tā dēvētās atslēgas nozares ar lielu ietekmi uz tautsaimniecības procesiem kopumā, piemēram, būvniecība, vai arī kalpo par indikatīvu rādītāju kopējam ekonomikas noskaņojumam, piemēram, tirdzniecība.

Kopumā šā gada otrajā ceturksnī salīdzinājumā ar atbilstošu laika periodu pērn mūsu valsts tautsaimniecība jeb iekšzemes kopprodukts (IKP) pieauga par 3%, kas ir ievērojami mazāk nekā iepriekšējā ceturksnī, kad kāpums bija 6,7%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP)

Visu rakstu lasiet avīzes Diena piektdienas, 2. septembra, numurā! Ja vēlaties laikraksta saturu turpmāk lasīt drukātā formātā, to iespējams abonēt ŠEIT!