Attīstības finanšu institūcijas Altum veiktā uzņēmēju aptauja liecina, ka energoresursu kāpums Latvijā būtiski ietekmē 68% uzņēmumu, kuru apgrozījums ir vismaz divi miljoni eiro gadā. Savukārt kompānijas Jumis Pro aptaujā noskaidrots, ka konkrēts rīcības plāns energoresursu cenas pieauguma gadījumam ir tikai 6,5% Latvijas uzņēmumu. Tādēļ uzņēmumu vadībai svarīgi atcerēties, ka ir pieejami vairāki finanšu instrumenti, kas var palīdzēt nodrošināt stabilu finanšu plūsmu un nepārtrauktu uzņēmumu darbību.
Neizbēgamais cenu kāpums liek par sevi manīt visās dzīves jomās. Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati liecina, ka jūlijā patēriņa cenu līmenis pieauga par 21,5%, salīdzinot ar 2021. gada jūliju. Pakalpojumu cenas, vērtējot gada griezumā, jūlijā piedzīvoja pieaugumu par 9%, bet preču cenas – par 26%.
Savukārt apstrādes rūpniecības dati par jūniju rāda, ka, salīdzinot ar 2021. gada jūniju, apstrādes rūpniecība auga par 3,1%, bet, salīdzinot ar šā paša gada maiju, saruka par 3,5%. Šā gada pirmajā pusgadā ražošana pieauga par 6,5%. Tas apliecina, ka, par spīti pasaules ekonomikā notiekošajam, ražošana turpina uzrādīt pozitīvu tendenci, taču noteikti ne uz ilgu laiku. Piemēram, kokapstrādes nozari 2021. gada pirmajā pusgadā raksturo pieaugums par 2,9%, taču jūnijā jau fiksēts samazinājums par 10%. Šādas krasas svārstības noteikti redzēsim arī turpmāk, jo patlaban ārējie apstākļi būtiski ietekmē uzņēmumu spēju funkcionēt un izdzīvot.
Uzņēmējdarbības konfidences rādītājs šā gada jūlijā samazinājās visās CSP monitorētajās uzņēmējdarbības jomās. Uzņēmēju noskaņojums, salīdzinot ar jūniju, nedaudz uzlabojies rūpniecībā, taču turpināja pasliktināties mazumtirdzniecībā un būvniecībā. Turklāt mazumtirdzniecības segmentā uzņēmēju noskaņojums pasliktinājās visās apakšnozarēs. Ko gan citu varam sagaidīt, ja līdz ar energoresursu cenu pieaugumu un inflācijas straujo kāpumu pieaug arī uzņēmumu finansiālais slogs?
SEB bankas un pētījumu aģentūras Norstat veiktajā pētījumā aptuveni ceturtā daļa Latvijas mazo un vidējo uzņēmumu atzīst, ka viņiem šobrīd ir aktuāli saņemt aizdevumu sava biznesa attīstīšanai. Lielākoties finansiālais atbalsts nepieciešams izejvielu un iekārtu iegādei, kā arī inovāciju un jaunu tirgu apgūšanai.
Mūsu, t. i., ERST Finance, dati liecina, ka kreditēšanas iespējas aktīvāk izmanto mazie vai vidējie uzņēmumi no kokrūpniecības, pārtikas un apstrādes rūpniecības nozarēm.