Laika ziņas
Šodien
Viegls lietus
Rīgā +3 °C
Viegls lietus
Svētdiena, 29. decembris
Solveiga, Ilgona

Ziņas

Atgriešanās pirmskrīzes līmenī © DIENA

Neraugoties uz to, ka vēl aizvien vairākas tautsaimniecības nozares cīnās ar grūtībām, kopumā Latvijā ekonomiskā aktivitāte pieaug, un tas izpaužas arī lielākos mazumtirdzniecības apjomos. Kā jau varēja paredzēt iepriekš, šā gada maijā salīdzinājumā ar pagājušā gada attiecīgo mēnesi mazumtirdzniecības apjomi piedzīvojuši kāpumu. Šajā laika periodā, rēķinot salīdzināmajās cenās, tātad atskaitot inflācijas ietekmi, mazumtirdzniecības apjoms audzis par 3,2%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati.

Apdrošināšana attaisnojas © DIENA

Daļa Latvijas uzņēmumu, kuru maksātspēja nekad nav bijusi apdraudēta parādnieku dēļ, turpina riskēt, paļaujoties uz ārvalstu sadarbības partneru godprātību. Tomēr eksporta riski prasa piesardzību, jo daudzās situācijās tie var apdraudēt uzņēmuma dzīvotspēju.

Strādāt gudri un attālināti © DIENA

Pārmaiņas valsts akciju sabiedrība Valsts nekustamie īpašumi uzsāka pavisam nesen – 2018. gadā. Strauji un pārliecinoši gājām uz priekšu – sākām ar jaunām vērtībām un stratēģiju, strādājām pie ilgtspējīga uzņēmuma korporatīvās pārvaldības modeļa. Veidojām uzņēmumā kultūru, kura atbalsta un izglīto darbiniekus. Vienlaikus uzsākām jaunu pieeju biroja vides veidošanā.

Par mūsdienīgu autentifikāciju © DIENA

Par trim populārākajiem autentificēšanās rīkiem aptaujā, ko organizēja uzņēmums SK ID Solutions, Latvijas iedzīvotāji nosaukuši Google, Facebook un SmartID. Abiem pirmajiem, salīdzinot ar 2018. gadu, popularitāte augusi nedaudz. Savukārt Smart-ID popularitāte triju gadu laikā pieaugusi par 20%. Par galvenajiem autentifikācijas rīka izvēles kritērijiem respondenti ir nosaukuši drošību, lietošanas vienkāršumu un faktu, ka rīku var lietot iespējami daudzās vietās.

Ārējās tirdzniecības pavasaris © DIENA

Notiekošais Latvijas ārējā tirdzniecībā visai stipri atgādina situāciju, kad ekonomika sāka atkopties kopš 2008. gada krīzes un auga gan ārējais, gan iekšējais pieprasījums. Šā gada aprīlī mūsu valsts ārējās tirdzniecības apgrozījums bija par 39,6% lielāks nekā atbilstošajā mēnesī pērn, naudas izteiksmē sasniedzot 2,72 miljardus eiro. Tas lielā mērā saistīts ar to, ka tieši pagājušā gada aprīlī pasaules ekonomika kopumā un konkrēti Latvija saņēma sāpīgāko triecienu Covid-19 pandēmijas līdzšinējā laikā, nobrūkot piegādēm, rūpnīcu vārtiem paliekot slēgtiem, bet kuģiem rāmi šūpojoties ostu piestātnēs.

Ilgtspējīga akvakultūra Baltijas jūrā. Idejas? © DIENA

Līdz 27. jūnijam interesenti – gan studenti, gan jaunuzņēmumu komandas un citi – aicināti pieteikties starptautiskam tiešsaistes hakatonam HACK DigitalSea’21. Tajā 3. un 4. jūlijā tiks meklēti risinājumi ilgtspējīgas akvakultūras attīstībai Baltijas jūras reģionā.

Inflācija turpinās kāpt arī nākamajos mēnešos © DIENA

Monetāro stimulu, kā arī valdību finansēto ekonomikas attīstības projektu naudai ieplūstot gan tautsaimniecībā, gan finanšu tirgos, pasaule piedzīvo sen nebijušu cenu kāpuma bumu, kas ir straujākais kopš pagājušās desmitgades sākuma. Arī toreiz inflācijas iemesls bija līdzīgs kā patlaban, proti, lai tautsaimniecība nenonāktu bezdibenī, vispirms ASV Federālā rezervju sistēma (FRS), bet pēc tam arī citas centrālās bankas sāka visai iespaidīgu naudas iepludināšanu finanšu tirgū, tādējādi uzturot zemas aizņēmuma likmes.

NVA un Google piedāvā bez maksas apgūt aktuālo © DIENA

Lai atbalstītu darba ņēmējus, kuri Covid-19 pandēmijas dēļ ir zaudējuši vai var zaudēt darbu, Nodarbinātības valsts aģentūra (NVA) un uzņēmums Google NVA reģistrētajiem bezdarbniekiem, reģistrētajiem darba meklētājiem, kā arī bezdarba riskam pakļautām personām piedāvās iespēju bez maksas tiešsaistē apgūt vai pilnveidot darba tirgū pieprasītās digitālās prasmes.

Darbinieki augstu vērtē elastību © DIENA

Covid-19 pandēmijas ietekmē liela daļa dažādu nozaru uzņēmumu, to vidū arī finanšu sektora kompānijas un bankas pilnībā vai daļēji pārgāja uz attālināto darbu.

Grib būt neatkarīgi no citiem © DIENA

Lai gan Covid-19 pandēmija ir radījusi nestabilitāti daudzās ekonomikas nozarēs, tomēr arī šajā sarežģītajā laikā tiek dibināti jauni uzņēmumi.

Starp inflāciju, likmēm un ekonomisko izaugsmi © DIENA

Brīžos, kad pasaules politiskā un ekonomiskā situācija kļūst nenoteiktāka, investori savus finanšu ieguldījumus cenšas pārvietot uz drošiem aktīviem, un par tādiem tradicionāli tiek uzskatīts zelts un citi dārgmetāli. Tiesa, šajā jomā XXI gadsimts ir nesis korekcijas, un dzeltenais metāls ne vienmēr ir kalpojis par glābšanas riņķi.

Ap kriptovalūtu savelkas cilpa © DIENA

Pandēmijas laikā ieviestie ceļošanas un pulcēšanās ierobežojumi daudzām mājsaimniecībām radījuši brīvus naudas līdzekļus, tāpēc aktualizējas jautājums par izdevīgākajiem un drošākajiem veidiem, kā tos uzkrāt. Iespējas ir dažādas – no skaidras naudas uzkrājumiem līdz investīcijām kriptovalūtās, kas pēdējos gados piedzīvojušas strauju attīstību. Būtiski gan ņemt vērā, ka viena no pasaules lielākajām ekonomikām – Ķīna – īsteno aktīvu vēršanos pret kriptovalūtām, rezultātā Bitcoin vērtība nesen kritās par 30%, sarūkot līdz 30 000 dolāru.

Rūpniecībā straujš kāpums © DIENA

Atšķirībā no daudzām citām – problēmu un ierobežojumu nomāktām – tautsaimniecības nozarēm apstrādes rūpniecība turpina samērā veiksmīgi sadzīvot ar Covid-19 pandēmiju, ne vien uzrādot produkcijas izlaides apjoma kāpumu, bet arī kļūstot par mūsu valsts ekonomikas attīstības stūrakmeni. Jāpiebilst, ka pandēmijas laikā nedaudz palielinājusies arī apstrādes rūpniecības daļa valsts iekšzemes kopproduktā.

Jaunos algu rekordos © DIENA

Neraugoties uz to, ka mūsu valsts ekonomikas apjoms Covid-19 pandēmijas laikā samazinās, Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) apkopotie dati liecina par vidējās darba samaksas pieaugumu līdz jaunam vēsturiskajam rekordam. Šā gada pirmajā ceturksnī vidējā darba samaksa Latvijā ir sasniegusi 1207 eiro, kas ir par 9,5% vairāk nekā pagājušā gada pirmajā ceturksnī, vēsta CSP.

Viens solis, lai atgrieztos plusos © DIENA

Raugoties uz pozitīvo situācijas attīstību Latvijas ražojošajā sfērā, var šķist, ka ekonomikā Covid-19 radītā krīze kļuvusi par pagātni. Tomēr pozitīvisms vairāk ir saistīts ar iespējām ražot un saražoto pārdot ārzemju partneriem. Savukārt vietējā ekonomikā situāciju par daudzsološu saukt nevar.