Pirmkārt, likumdevēja, regulējošās institūcijas un citu iesaistīto pušu dialogā ir jāpanāk vienota izpratne par to, ka tie, kas ražo elektrību pašu patēriņam, tīklu pēc būtības nenoslogo vai noslogo nedaudz, jo saģenerētā elektrība tiek iztērēta, nevis nodota atpakaļ tīklā. Tāpēc kopumā visefektīvākais sistēmas izmantojums ir tad, kad elektrība tiek maksimāli izmantota tur un tajā brīdī, kur un kad tā tiek ražota. Šādu principu vajadzētu veicināt arī valsts politikas līmenī, un faktiski, piemēram, ar dažādiem atbalsta instrumentiem, tas arī notiek. Turklāt elektrības ražošana pašpatēriņam ir iespēja uzņēmējiem mazināt savas izmaksas un atkarību no elektrības cenu svārstībām, tā stiprinot uzņēmuma darbības prognozējamību un konkurētspēju.
Elektrības ražošana pašpatēriņam arvien vairāk tiek izmantota kā reāla alternatīva elektrības pirkšanai arī mājsaimniecībās. To veicina gan elektrības cenas, gan valsts atbalsta programmas. Tiesa, arī privātmājas īpašniekam, kurš izlemj uzlikt uz savas mājas jumta saules paneļus, jāatceras, ka tā faktiski ir elektrostacija – sarežģīta, kopējo elektroapgādi ietekmējoša un, nepareizi uzstādot, pat potenciāli bīstama iekārta. Tieši tāpēc sadales operators atgādina, ka mikroģeneratora iestatījumiem un izmantotajai iekārtai jāatbilst iepriekš saskaņotajam. Ja pēc paneļu uzstādīšanas kļūst skaidrs, ka elektrību varētu ražot ar lielāku jaudu, nekā sākotnēji plānots, arī tas ir jāsaskaņo.
Otrkārt, pie tik liela pieprasījuma nepieciešams darīt visu iespējamo, lai lielāku elektrostaciju ģenerācijas jaudu rezervēšanas procesu pilnveidotu, neļaujot sistēmu noslogot un rezervēt jaudas tikai uz papīra.
Treškārt, apzinoties rezervēto jaudu apjomus un faktiskā valsts patēriņa apjomus, jau tagad valstiskā līmenī jāsāk domāt, kā akumulēt to elektroenerģiju, kas pēc pašmāju patēriņa nosegšanas varētu palikt pāri, ja visus (vai lielāko daļu) no pieteiktajiem ģenerācijas projektiem izbūvēs, paturot prātā, ka līdzīgas attīstības tendences ir vērojams arī citās Eiropas valstīs, un arī to, ka sadales sistēma nav nodalāma no pārvades sistēmas. Arī pārvades sistēmā jābūt gana daudz pieejamo tīkla jaudu, lai tā varētu uzņemt to elektrības pārprodukciju, ko saražotu sadalei pieslēgtā ģenerācija. Savukārt pārvades tīkla attīstība ir cieši saistīta arī ar sadarbību ar citām reģiona valstīm, tātad ar nepārprotamu pienākumu rēķināties arī ar citu valstu pārvades tīklu operatoru un lietotāju interesēm un attīstības tendencēm šajās valstīs.