Ziņas / Diena / Ziņas / Diena

airBaltic iesniegusi Satiksmes ministrijai risinājumu valsts ieguldījuma atgūšanai

Latvijas nacionālā aviokompānija airBaltic iesniegusi Satiksmes ministrijai risinājumu, kā valstij atgūt vasarā uzņēmuma kapitālā ieguldītos 250 miljonus eiro, intervijā aģentūrai LETA apliecināja airBaltic izpilddirektors Martins Gauss, piebilstot, ka priekšlikums, kā jau iepriekš ziņots, paredz aviokompānijas akciju pārdošanu biržā.

Tiesa atceļ Konkurences padomes lēmumu par 701 811 eiro naudas soda piemērošanu Depo

Administratīvā apgabaltiesa otrdien atcēlusi Konkurences padomes (KP) lēmumu par 701 811 eiro naudas soda uzlikšanu būvniecības preču tirdzniecības tīklam Depo par pilnīgas informācijas nesniegšanu tiesā, aģentūru LETA informēja Administratīvās apgabaltiesas priekšsēdētāja palīgs Sandis Zellis.

Eiropas lidostas cīnās ar pandēmiskām problēmām © DIENA

Tiek prognozēts, ka Eiropas lidostās apkalpoto aviopasažieru skaits 2019. gada apjomus sasniegs ne ātrāk kā 2024. gadā.

Par Latvijas vērtīgāko uzņēmumu arī šogad atzīst Latvenergo

Par Latvijas vērtīgāko uzņēmumu 13.reizi pēc kārtas atzīta energokompānija Latvenergo, trešdien preses konferencē sacīja Latvijas vērtīgāko uzņēmumu Top101 veidotāji.

Tesla tirgus vērtība pārsniegusi 500 miljardus dolāru

ASV elektromobiļu ražošanas uzņēmuma Tesla Motors akcijas cena otrdien pieaugusi par 6,4% jeb gandrīz 32 miljardiem dolāru, kompānijas tirgus vērtībai sasniedzot 526 miljardus dolāru.

Plāno dīkstāves pabalstus piešķirt visiem komersantiem ar apgrozījuma kritumu

Dīkstāves atbalstam varētu kvalificēties visi komersanti ar apgrozījuma kritumu, neatkarīgi no nozares, paredz otrdien valdības un Krīzes vadības padomes kopsēdē iekļautie Ekonomikas ministrijas (EM) izstrādātie noteikumi.

Ārējos tirgos veicas labi, bet nākotne ir neskaidra © DIENA

Mūsu valsts ekonomika bieži tiek raksturota kā maza un atvērta, un tiek akcentēts, ka ārējā tirdzniecība spēlē ļoti būtisku lomu Latvijas tautsaimniecībā. Covid-19 pandēmija un ar to saistītie ierobežojumi ir ietekmējuši arī eksportu un importu, tomēr vismaz rudens sākumā statistikas datos redzamā aina bija optimismu raisoša. Tajā pašā laikā nestabilitāte, kas saistīta ar Covid-19 krīzes neprognozējamību, liek nākotnē raudzīties visai piesardzīgi.

Aicina atbalstīt nelielos uzņēmumus © DIENA

Daudzviet Eiropas Savienībā (ES) neliela mēroga uzņēmumus mēdz uzskatīt par ekonomikas galveno balstu, jo šādi uzņēmumi nodrošina gan darbvietas, gan nodokļu maksājumus, gan arī dinamisku uzņēmējdarbības vidi un līdz ar to arī sociāli labvēlīgu gaisotni.

Labprāt izvēlas vietējo © DIENA

Domājot par to, kā stimulēt savas valsts ekonomiku krīzes laikā, ļoti nozīmīga loma ir pircēju patriotismam attiecībā uz vietējo ražojumu iegādāšanos. Mūsu valstī šajā ziņā ir izteikts uzsvars uz pārtikas rūpniecības ražojumiem. Kā atzīst veikalnieki, mūsu valsts pārtika ir labas kvalitātes un pircēji to pērk labprāt. Taču vienlaikus arī valstij jācenšas stimulēt patērētāju izvēli ar pircēju maka biezuma pieaugumu, jo rezultātā ieguvēji būs ne tikai pircēji, kuri būs iegādājušies svaigus, veselīgus un vienlaikus lētākus pārtikas produktus, bet arī ražotāji un tirgotāji, kuri varēs tikt pie labākiem finanšu rādītājiem, un galu galā arī valsts ar kopējās labklājības pieaugumu un budžetā iekasētiem nodokļiem.

Darba tirgū šobrīd iet kā pa viļņiem © DIENA

Līdzīgi kā visā Latvijas tautsaimniecībā, arī darba tirgū šā gada trešais ceturksnis bijis labāks nekā iepriekšējo trīs mēnešu periods. Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati rāda, šā gada trešajā ceturksnī Latvijā bija nodarbināti 892,8 tūkstoši jeb 64,3% iedzīvotāju vecumā no 15 līdz 74 gadiem. Salīdzinot ar iepriekšējo ceturksni, nodarbinātības līmenis palielinājās par 0,2%, bet nodarbināto skaits – par 0,7 tūkstošiem. Savukārt gada laikā nodarbinātības līmenis samazinājās par 1,3%, bet absolūtos skaitļos – par 25 tūkstošiem. Šā gada trešajā ceturksnī Latvijā bija 81,4 tūkstoši bezdarbnieku vecumā no 15 līdz 74 gadiem, kas ir par 22,5 tūkstošiem vairāk nekā pirms gada, bet par 2,1 tūkstoti mazāk nekā iepriekšējā ceturksnī.

Pa dzelzceļu pārvadāto konteineru tranzīta rekordi © DIENA

Covid-19 pandēmijas rezultātā ir ievērojami pieaudzis pa Krievijas dzelzceļu pārvadāto konteineru apjoms, it īpaši tranzīta pārvadājumu segmentā.

Vajag piedāvājumu tūristiem arī ziemā © DIENA

Šajā gadā, kad starptautisko ceļojumu segmentu Covid-19 pandēmija ir iedragājusi ļoti pamatīgi, vietējā tūrisma segmentā vismaz vasarā situācija ir bijusi daudz optimistiskāka.

Faktorings. Kas tas īsti ir? © DIENA

Kopējais faktoringa apjoms Latvijā pēdējo septiņu gadu laikā palielinājies par 30%, 2019. gadā sasniedzot 805 miljonus eiro, liecina starptautiskās faktoringa asociācijas Factors Chain International dati. Tomēr faktoringa izmantošanā Latvija būtiski atpaliek no Lietuvas un Igaunijas.

Turpinām slīdēt dziļākā deflācijā © DIENA

Lēnāki ekonomikas apgriezieni deldē cenas, kas redzamas veikalos un pakalpojumu cenrāžos.

Pirms diviem gadiem, kad tika svinēta Latvijas Republikas proklamēšanas simtgade, mūsu valstī bija vērojams prieks par to, ka 18. novembrī notikušās simtgades svinības un ar tām saistītie, 2018. gadā organizētie pasākumi izpelnījušies ārvalstu tūristu uzmanību. Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) apkopotie dati rādīja, ka 2018. gadā ārvalstu ceļotāji 7,8 miljonus reižu šķērsojuši Latvijas robežu un mūsu valstī iztērējuši gandrīz 752 miljonus eiro.

Latvijas preču eksporta vērtība septembrī sasniegusi rekordu - 1,275 miljardus eiro

Latvijas preču eksporta vērtība septembrī sasniegusi 1,275 miljardus eiro, kas ir līdz šim lielākais eksporta apmērs viena mēneša laikā, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.

Covid-19 izraisītā avionozares un tūrisma sašaurināšanās atstāj negatīvu ietekmi uz Latvijas pakalpojumu eksportu, kas nozīmē mazākas no ārvalstīm ieplūstošas naudas summas mūsu valsts ekonomikā. Tas liek uzdot jautājumus, kā ir mainījies un vai nākotnē varētu manīties Latvijas tekošā konta stāvoklis.

Ekonomikai sašaurinoties un cilvēkiem aizvien vairāk uzturoties mājās, pasaules finanšu tirgi tiek baroti gan ar jaunu naudas injekciju solījumiem, gan šo solījumu rezultātā ieplūstošiem dolāru, eiro, jenu un citu valūtu triljoniem. Tomēr vienlaikus finanšu tirgi nonāk draudu, ko rada pieaugošie maksātnespējas riski, ēnā, jo liela daļa tautsaimniecības sektoru ir sašaurinājuši darbību un tos pārstāvošie uzņēmumi vairs nespēj tikt galā ar kredītsaistībām. Sevišķi tas attiecināms uz tūrisma un transporta uzņēmumiem.

Lai gan vārds "haltūra" jeb īstermiņa darbs parasti asociējas ar ēnu ekonomiku un neoficiālu samaksu "uz rokas", pašlaik šī paradigma mainās, jo arvien biežāk iespējams "haltūrēt" oficiāli – noslēdzot līgumu, maksājot nodokļus un saņemot algu bankas kontā.

EM: Apstrādes rūpniecībā septembrī arvien vairāk nozarēs ir vērojamas pozitīvas tendences

Apstrādes rūpniecībā septembrī arvien vairāk nozarēs ir vērojamas pozitīvas tendences, aģentūrai LETA norādīja Ekonomikas ministrijas (EM) Analītikas dienesta analītiķis Edmunds Gergelevičs.

Šodien

Ziņas