Iepriekšējā rakstā tika aplūkoti Augstskolu absolventu monitoringā iekļautie dati par valsts koledžu 2017.– 2019. gada absolventu rezultātiem, vērtējot gan pasniedzēju skaitu uz vienu absolventu, gan absolventu bezdarba līmeni. Šoreiz aplūkosim, kāda ir valsts koledžu 2017.–2019. gada absolventu nodarbinātība, atalgojuma līmenis un iesaiste uzņēmējdarbībā.
Sarežģītais nodarbinātības kritērijs
Atšķirībā no reģistrētā bezdarba, kas ir relatīvi viegli interpretējams rādītājs, ar nodarbinātību tā nav. Protams, ļoti augsta nodarbinātība ir viegli interpretējama un ir uztverama kā apsveicams programmas vai augstskolas absolventu kvalitātes rādītājs. Savukārt zemākam nodarbinātības līmenim var būt dažādi iemesli. Piemēram, darba gaitas pēc absolvēšanas var netikt sāktas tāpēc, ka tiek turpinātas mācības, kuras nevar savienot ar algotu darbu. Tieši tāpēc daudzām bakalaura līmeņa programmām, kuru absolventi turpina studijas maģistra līmenī, nodarbinātības rādītāji nav augsti. Nodarbinātību ietekmē arī aizceļošana no Latvijas, ģimenes pieaugums un vēl dažādi privāti apstākļi, kā arī citi cēloņi.
Visu rakstu lasiet avīzes Diena ceturtdienas, 13. aprīļa, numurā! Ja vēlaties laikraksta saturu turpmāk lasīt drukātā formātā, to iespējams abonēt ŠEIT!