Patlaban tiek diskutēts par iespēju samazināt otrā līmeņa iemaksas līdz 4%, novirzot 1% esošo pensionāru pensijas palielināšanai, bet par atlikušo 1% samazināt darba devēju nodokļu izmaksas.
Veidojot Latvijas pensiju sistēmu neilgi pirms 2000. gada, sākotnējā ideja bija sadalīt 10% pirmā līmeņa uzkrājumam un finansēt esošos pensionārus, bet atlikušos 10% novirzīt otrajā līmenī, kur pensijas uzkrājumu pārvaldnieki tos investē finanšu tirgos. 2001. gadā, kad tika ieviesta pašreizējā trīs līmeņu pensiju sistēma, procentu sadalījums tika veikts pēc proporcijas 18% pret 2% un bija aktīvs līdz 2007. gadam, kad otrā līmeņa iemaksas divu gadu laikā tika paceltas līdz 4% un 8%.
Pienākot 2008. gada pasaules finanšu krīzei, valsts lēma par otrā līmeņa iemaksu samazināšanu līdz 2%. Tikai 2013. gadā tika pieņemts lēmums kāpināt likmi uz 4%, 2015. gadā – 5%, bet kopš 2016. gada spēkā ir 6% iemaksu likme. Kopš 2001. gada izmaiņas pensiju iemaksu apjomos bijušas ļoti regulāras, bet iepriekš modelētie 10% tā arī nav sasniegti.
Skatoties pagātnē, ar skumjām nākas secināt, ka vairākkārtēja iemaksu likmes maiņa ir atstājusi katastrofālas sekas uz mūsu iedzīvotāju pensiju uzkrājumiem. Piemēram, 2008. gadā, samazinot otrā līmeņa iemaksas uz 2%, tas tika darīts brīdī, kad finanšu tirgi piedzīvoja krīzi un jebkura jauna iemaksa radīja iespēju iegādāties lētus aktīvus, kuriem pāris gadu laikā vērtība pieauga.
Analizējot datus un pagātnes lēmumus par otrā līmeņa iemaksām, rezultāti ir skaudri – ja netiktu veikti iepriekš minētie soļi par iemaksu apjoma samazinājumu, tad strādājošo iedzīvotāju iemaksu apjoms būtu nevis 6,3, bet vismaz 9,3 miljardi eiro, savukārt uzkrājumu kopējā vērtība šobrīd būtu vairāk nekā 12 miljardi, nevis astoņi miljardi eiro. Diemžēl, cenšoties aizlāpīt budžeta caurumus un domājot par īstermiņa problēmu risināšanu, ir pazaudēta iespēja uzkrāt papildu četrus miljardus eiro mūsu vecumdienām.
Patlaban esam nonākuši situācijā, kad tiek runāts par identisku pagātnes kļūdu atkārtošanu. Tēlaini izsakoties, mēs šobrīd esam gatavi apēst sēklas kartupeļus, kas mums var nest labu ražu jau nākamgad.
Prognozes par nākotni nav labas – jau pie pašreizējām iemaksām 6% apmērā nākotnes pensionāri var rēķināties ar to, ka ikmēneša pensijas apjoms varētu būt par 60% mazāks nekā pēdējā alga. Līdz ar minētā priekšlikuma ieviešanu situācija varētu kļūt vēl skarbāka – cilvēkiem gluži vienkārši būs mazāk iespēju uzkrāt līdzekļus pensijas otrajā līmenī.