No 1918. gada 25. martā proklamētās Baltkrievijas Tautas republikas pašlaik atmiņā lielākoties palicis vien baltsarkanbaltais karogs, ko savās protesta akcijās izmanto prezidenta Aleksandra Lukašenko politiskie pretinieki, raksta History.com. Mazāk zināms ir fakts, ka Kanādā joprojām darbojas šīs republikas dibinātāju pēcteči, kuri uzskata sevi par trimdas valdību un nav atbalstījuši nedz Lukašenko, nedz viņa pretiniekus, kuri tā arī nespēja pārņemt varu Baltkrievijā.
Lai gan Tautas republikas mūžs bija tikai pāris mēnešus ilgs, vēstures pētnieki norāda, ka tās izveidošanai bijušas tālejošas sekas. Proti, ja šādas republikas nebūtu bijis, tad, visticamāk, lielākā daļa Baltkrievijas 1920. gadā tiktu vienkārši iekļauta Padomju Krievijas sastāvā kā atsevišķs apgabals.
BALTKRIEVU PAŠAPZIŅA
Baltkrievu nacionālā pašapziņa pa īstam sāka nostiprināties vien ar 1917. gadā Krievijā notikušo revolūciju, kuras rezultātā tika gāzta patvaldība un no troņa atteicās cars Nikolajs II. All About History raksta, ka arī pirms tam bijuši novērojami atsevišķi nacionālisma uzplaiksnījumi Baltkrievijā, taču šādi noskaņotu ļaužu skaits bijis ļoti neliels un viņu spēkos nav bijis panākt kaut kādas pārmaiņas.
Lielākā daļa iedzīvotāju kā uzskatījusi sevi par krieviem (tiesa, mazliet atšķirīgiem, ar savu valodas dialektu), tā arī turpinājusi to darīt.
Visu rakstu lasiet žurnāla SestDiena 24. - 30. marta numurā! Ja vēlaties žurnāla saturu turpmāk lasīt drukātā formātā, to iespējams abonēt ŠEIT!