Raugoties uz sengrieķu vai romiešu laikmeta kailu vīriešu atveidojumiem, tūristu ķiķināšanu allaž izsauc dievu vai teiku varoņu mazais dzimumloceklis. Pat viens no renesanses perioda tēlniecības etaloniem – Mikelandželo XVI gadsimta sākumā izkaltais piecus metrus lielais Dāvids – nevar palepoties ar iespaidīgu mantību. Taču nākamajos gadsimtos situācija mainījās un jaunāko laiku skulptūras ieguva aizvien lielāku peni. To noskaidrojuši divu Turcijas augstskolu pētnieki, kuri apsekoja 160 dažādos laikos tapušu aktu. Lai pārstāvniecība būtu pēc iespējas plašāka, zinātnieki izvēlējās 99 autorus no 21 valsts.
"Vēstures gaitā dzimumlocekļa ilustrācijām ir bijušas dažādas nozīmes," uroloģijas žurnālā BJUI raksta darba autori, "tomēr šķiet, ka ideālā dzimumlocekļa izmērs ir palielinājies jaunākajā vēsturē, īpaši XX un XXI gadsimtā; pārmaiņas skaidri vērojamas šī laika posma vīriešu akta gleznās." Zinātnieki izsaka bažas, ka jaunākās tendences varētu vīriešos izraisīt nepilnvērtības sajūtu. Iespējams, tieši šādu apsvērumu dēļ senie mākslinieki savos mākslas darbos bijuši pieticīgi.