Ai, sarakstiņš ir tik garš, bet beigās nolemjam, ka tepat, Latvijā, ir skaisti! Tikai nez kāpēc cilvēki to nenovērtē savās ikdienas darbībās? Turpat mums pie kājām mētājas lidmašīnu vērotāju atstātā draza - kaut arī atkritumu tvertne metra attālumā! Pie netālu esošā Taureņu atpūtas bāzes dīķa paveras vēl bēdīgāks skats. Tā krastos sastopam makšķerniekus, daži cep gaļu un bauda brīvdienu, taču tuvējā meža malas pilnas ar atkritumiem! Nu kurš ir tas sušķis, kas savu miskasti izbērt brauc uz mežu? Un kāds tam ir saprātīgs pamatojums?
Tikmēr vides eksperti kopā ar Mangaļu dabas fondu uzsākuši izglītojošu projektu Esi atbildīgs par dabu! Latvija pēc 30 gadiem, kura ietvaros aicinās iedzīvotājus pārdomāt savus paradumus, lai mazinātu saimnieciskās darbības un klimatisko pārmaiņu ietekmi uz bioloģisko sugu daudzveidību Latvijas upēs un ezeros. Projektam izvēlēti pieci simboli, kas pārstāv Latvijas dabas bagātības: zaļā upjuspāre, Dortmaņa lobēlija, ziemeļu upespērlene, ūdrs un zivju dzenītis. Modelējot klimatiskās pārmaiņas, eksperti prognozē, ka gada vidējā temperatūra sliktākajā scenārijā varētu pieaugt no 1,2 līdz pat 4 grādiem pēc Celsija, kas nozīmētu par 2/3 īsākas ziemas un garākas vasaras. Jau 30 gadu laikā pieaugs ūdens līmenis Baltijas jūrā un vidējā temperatūra Latvijas upēs un ezeros, un šādas pārmaiņas nozīmēs bioloģiskās daudzveidības izmaiņas, kā rezultātā var tikt apdraudēta mūsu ierasto sugu populācija Latvijā.
Nemest zemē atkritumus būtu jāzina katram bērnam, tāpat saprast, ka no mūsu enerģijas patēriņa un ikdienas paradumiem, piemēram, tīrot zobus, neaizvērt ūdens krānu, ir atkarīgs, cik skaista un daudzveidīga būs vide, kuru baudīt brīvdienās un uzturēt savu veselību. Jānis Rozītis, Pasaules Dabas fonda vadītājs Latvijā, uzsver: «Latvijā vidēji viens cilvēks rada 5,14 tonnu oglekļa dioksīda gadā, kaut arī - lai apturētu neatgriezeniskas klimata pārmaiņas un saglabātu līdzšinējo līdzsvaru dabā, viens cilvēks nedrīkstētu radīt vairāk par 2,7 tonnām. Globāli klimats šobrīd mainās straujāk nekā jebkad agrāk, un nākotnē sagaidāma būtiska ietekme uz ekonomiskajiem un sociālajiem procesiem, kā arī uz dabas daudzveidību. Lai nodrošinātu iespējami visu vajadzību sabalansētu līdzās pastāvēšanu, nepieciešami dažāda līmeņa lēmumi un praktiska rīcība no valdības, pašvaldību un biznesa sektoriem, kā arī mājsaimniecību un indivīdu līdzdalība.» Lielā talka noteikti pulcēs daudz čaklu dabas mīļotāju, bet gribētos, lai ar to mūsu apzinīgums pret zaļo vidi nebeigtos, gluži otrādi - tas ir labs sākums darīt vairāk un domāt plašāk. Bet zinātnieku pētījumā par klimata pārmaiņām ieskaties infografikā: http://creativedesign.lv/mangali