Trešdien publiskota _SKDS_ aptauja _Delnai_ ļauj secināt, ka arī sabiedrībā kopumā korupcija ir nopietna problēma, jo kukuļa došanu atbalsta katrs trešais Latvijas iedzīvotājs. Taču Starptautiskajā pretkorupcijas dienā korupcijas apkarotāji saņēma arī dāvanu - tieši trešdien izsludināti Krimināllikuma grozījumi, kas došot būtisku artavu korupcijas apkarošanā.
Aptaujas dati ļauj saredzēt vairākas tipiska korupcijas atbalstītāja portreta iezīmes: visvairāk kukuļdošanu attaisno 25-34 gadus veci iedzīvotāji, kuri ieguvuši augstāko izglītību, strādā privātajā sektorā un kuriem ir augsti ienākumi. Delnai gan nav izskaidrojuma, kāpēc cilvēki ar augstāku izglītību vairāk atbalsta korupciju, taču, kā norāda L.Stafecka, šī tendence pēdējos gados bijusi noturīga. Kopumā gan pētījums liecina par vairākiem uzlabojumiem, jo, salīdzinot pēdējos datus ar 2007.gada pētījumā iegūtajiem, redzams, ka kopumā Latvijas iedzīvotāju gatavība dot kukuļus nedaudz mazinājusies. Vairāk nekā puse aptaujāto arī atzina, ka nav personiski saskārušies ar korupciju, turklāt ievērojami samazinājies to aptaujāto skaits, kas ir saskārušies ar korupciju mediķu vidū. Citās jomās, piemēram, Ceļu policijā, korupcijas apmērs gan esot palicis iepriekšējā līmenī.
Pētījuma rezultāti neapstiprina stereotipu, ka krīzes dēļ iedzīvotāji vairāk attaisnotu korupciju, teju divas trešdaļas aptaujāto uzskata - krīze nav aizbildinājums. Noturīgajai tendencei atbalstīt korupciju eksperti drīzāk rod citus skaidrojumus. Viens no tiem ir nepietiekama sabiedrības iesaistīšana korupcijas apkarošanā, uz ko norādījuši daudzi aptaujātie. KNAB priekšnieks Normunds Vilnītis Dienai norāda, ka arī pati sabiedrība ir neaktīva. Vēl viens iemesls, kāpēc tik daudz iedzīvotāju gatavi dot kukuļus, esot korupcija augstākajā līmenī, kas rada labvēlīgu augsni arī sīkajai kukuļošanai, jo sabiedrībā valda uzskats - ja reiz «augšas» var, kāpēc lai arī es nevarētu. Delnas direktore Laura Miķelsone norāda, ka pozitīvu efektu dotu kādu skaļo lietu noslēgšanās, jo tagad korupcijai asnus palīdz dzīt nesodāmības apziņa - piemēram, Valsts kontrole publisko ziņojumus, kas uzskatāmi norāda uz valsts naudas šķērdēšanu, taču rodas sajūta, ka atbildīgie paliek nesodīti.
Būtisks atspaids korupcijas apkarošanā būšot trešdien izsludinātie Krimināllikuma grozījumi. N.Vilnītis norāda - iepriekš tiesībsargājošās iestādes koncentrējušās uz korupcijas apkarošanu publiskajā sektorā, bet likuma izmaiņas atvieglošot cīņu ar korupciju privātajā sektorā. Galvenais ieguvums no izmaiņām esot atbildības nodalīšana par kukuļa pieprasīšanu un pieņemšanu, jo turpmāk sodīt varēs abos gadījumos, nevis līdz šim, kad bija jāpierāda abas darbības. Ar likuma izmaiņām paplašinās to personu loks, kuras var saukt pie atbildības - ir kriminalizētas, piemēram, tautā sauktās pateicības ārstiem un maksājumi pasniedzējiem par labu atzīmi eksāmenā, stāsta N.Vilnītis.