Vīlusies secinu, ka intelektam tiešas saistības ar ēdiena izvēles paradumiem un zaļo domāšanu laikam nav.
Uzņēmuma Tetra Pak pētījuma Baltijas iedzīvotāju pārtikas izvēles un dzīvesstila paradumi rezultāti rāda, ka Latvijā šobrīd vislielākā pārtikas patērētāju grupa esot veselīga uztura entuziasti - 33% no visiem pārtikas produktu pircējiem. (Pētījums atklāj, ka tās pārsvarā ir sievietes ar augstāko izglītību, kurām galvenā vērtība ir ģimene. Šis patērētāju tips cenšas izvēlēties veselīgus pārtikas produktus bez mākslīgajām piedevām, kā arī labprāt gatavo mājās.)
Pētījums veikts 2016. gada aprīlī sadarbībā ar tirgus un sociālo pētījumu aģentūru Latvijas fakti, aptaujājot 3112 respondentu izlasi vecumā no 15 līdz 74 gadiem Latvijā, Lietuvā un Igaunijā. Pētījums tomēr vēsta, ka, izvēloties pārtikas preces, 40% Latvijas iedzīvotāju nepievērš pietiekamu uzmanību to iepakojumam, neskatoties uz to, ka tam, kādā iepakojumā pārtikas produkti pieejami lietošanai, ir milzīga ietekme gan uz vides un dabas resursu ilgtspēju, gan ikviena cilvēka veselību un dzīves kvalitāti. Katru dienu cilvēki Ziemeļvalstīs un Baltijā veic vairāk nekā 47 miljonus pārtikas produktu pirkumu, proti, vairāk nekā 17 miljardu gadā, tāpēc iepakojumam ir svarīga loma. Labs iepakojums palīdz pārtikas produktus uzglabāt ilgāk svaigus dabīgā veidā un bez vajadzības pievienot tiem konservantus. Labu pārtikas un dzērienu iepakojumu ir ērti pārnest mājās, viegli uzglabāt un lietot, kā arī pēc izlietošanas pārstrādāt.
Vislabāk, protams, izvēlēties pēc iespējas mazāk un videi draudzīgā, dabisku materiālu iepakojumā esošus produktus vai tādus, kam iepakojuma nav. Lai nosvērtu ābolus vai banānus, nevajag tos obligāti likt atsevišķos maisiņos.
Visvairāk ar maisiņu sērgu grēko tirgus - ja neaizliegsi, pārdevēja obligāti diļļu pušķīti liks atsevišķi no lokiem, bet redīsiem pienāksies pašiem savs maisiņš. Par produktu iepakojuma problēmu un atkritumu šķirošanas tēmu Dabas Dienā ir rakstīts vairākkārt, bet, kamēr šī joma nav pilnībā sakārtota, iedzīvotājiem jāatgādina vēl un vēl, jo lielākā daļa cilvēku Latvijā atkritumus diemžēl nešķiro. Daļa aizbildinās, ka nav pieejamas šķirošanas vietas, bet arī šajā jomā, kā jau visur tirgus ekonomikā, pieprasījums nosaka piedāvājumu.
Jauki, ka par iepakojuma šķirošanu un pārstrādi domā arī ražotāji un lielie uzņēmumi, taču pavisam ideāli būtu, ja pārtikas produkti vispār neatrastos videi nedraudzīgā iesaiņojumā, tas būtu tikai dabiski. Tikmēr atbildīgajiem un zinošajiem jārāda piemērs un jāiedvesmo pārējie!