Tomēr siltumfiziķis, dabisko materiālu eksperts Harijs Tučs saka - zemāka cena nebūt nenozīmē, ka materiāls ir sliktāks, galvenais ir to pareizi izmantot. Atkarībā no materiāla, no kā būvēta ēka, ventilācijas un tamlīdzīgiem aspektiem jāpielāgo arī siltināšanas materiāls. «Tomēr, kā jau jebkurā lietā, jāatceras, ka neprasmīgs amatnieks var sabojāt arī izcilu izejmateriālu, tāpēc savas mājas siltināšanu tomēr labāk uzticēt uzņēmumam ar labu reputāciju, slēgt līgumu un palūgt veikt energoefektivitātes aprēķinu, sastādīt darbu tāmi, nevis pieaicināt kaimiņu, kas šad tad piehaltūrē būvniecībā. Firma, veicot darbus, dos arī garantiju gan padarītajam, gan izmantotajam materiālam. Latvijā garantija diemžēl pagaidām vēl ir tikai divi gadi atšķirībā, piemēram, no Lietuvas, kur tie ir pieci līdz 10 gadi, tomēr arī tas ir labāk nekā paļaušanās uz godavārdu,» atgādina Tučs.
No dabiskiem materiāliem, piemēram, koka, veidotas sienas siltina ar minerālvati, ekovati vai kokšķiedru vati, ķieģeļu, betona, gāzbetona sienām visbiežāk izmanto poraino polistirolu un minerālvati, bet siltināšanas materiālu veidu ir daudz, piemēram, zemās cenas dēļ Latvijā vizbiežāk izmantotās putupolistirola plāksnes, skaidbetons, gaismas caurlaidīgs, vakuuma, atstarojošs vai nanotehnikas siltumizolācijas materiāls, savukārt par vides ilgtspēju domājošie izvēlas kokšķiedru plāksnes un tamlīdzīgus materiālus, kas ir dārgāki, taču efektīvi un videi draudzīgi.
Lai kādi arī būtu izvēlētie materiāli, vispirms jānodrošina atbilstoša ēkas ventilācijas sistēma. «Lielākoties vienmēr ir jāierīko piespiedu ventilācija. Tās ir papildu izmakas, taču pretējā gadījumā siltināt nav lielas jēgas, jo telpās būs mitrs, smacīgs, ieviesīsies pelējuma sēne. Bieži vajadzēs vēdināt, tā radīsies papildu siltuma zudumi un iztērēt naudu un darbu nebūs bijis vērts,» skaidro siltumfiziķis.
Plānojot siltināšanu, vienlaikus var domāt arī par logu nomaiņu, jo logam jāiestrādājas siltināšanas daļā, kurai jābūt ne mazākai kā 15 centimetru. Līdz ar siltināšanas materiālu izvēli var saskaņot arī atbilstošu logu izvēli.
«Cilvēki ziemā valkā cepuri, jo liela daļa ķermeņa siltuma tiek atdots caur galvu. Tieši tāpat ir ar māju, kuras galvas virsma, tēlaini izsakoties, ir jumts. Nenosiltināts, bojāts jumts mājai rada vislielākos siltuma zudumus,» uzsver H. Tučs. Siltais gaiss ceļas uz augšu, tādējādi radot sajūtu, ka aukstas ir sienas. Cilvēki bieži iegulda lielus līdzekļus sienu siltināšanā, baidoties, ka no tām nāk drēgnums, bet par jumtu pavisam piemirst. Siltumfiziķis skaidro, ka līdz pat 50% siltuma var ieekonomēt, savedot kārtībā jumtu. Tā tas esot gan privātmājā, gan 2-5 stāvu daudzdzīvokļu ēkā.
Eksperts stāsta - nenosiltināts jumts vasarā māju uzkarsē, ziemā strauji atdzesē. Arī izbūvējot bēniņus par dzīvojamo telpu, rūpīgi jāvērtē, vai tās iemītnieki aukstajā sezonā nesals un vasarā nemocīsies bezgaisā, ne tikai jāprāto par estētisko kvalitāti, kas pēdējā laikā iecienīta modernajā telpu dizainā, izbūvējot romantiskus mansardus ar koka sijām un jumta logiem.