Neoficiālās sarunās kā galvenais favorīts pašlaik tiek minēts Beļģijas premjers Hermans van Rompujs, kurš savā amatā ir nepilnu gadu, tādēļ vēl nav paspējis sagādāt sev ietekmīgus ienaidniekus.
Saspringtas sarunas
Lisabonas līguma ratifikācija pavērusi ceļu ES pārvaldes reformām, kuru mērķis ir palielināt ES ietekmi pasaulē. ES prezidenta amats izveidots, lai aizstātu līdzšinējo rotācijas sistēmu, saskaņā ar kuru katra dalībvalsts uz sešiem mēnešiem uzņēmās ES prezidentūras pienākumus. Ideālā variantā ES prezidenta amatā būtu nepieciešams spēcīgs līderis, kura vārdos ieklausītos gan Maskavā un Vašingtonā, gan Pekinā un Teherānā. Taču dažas dalībvalstis uzskata, ka šo posteni nevajag apveltīt ar plašām pilnvarām, tādēļ ES prezidenta galvenais uzdevums būtu vadīt dalībvalstu līderu sanāksmes.
ES prezidējošās valsts pienākumus pašlaik pilda Zviedrija, kuras premjers Frēdriks Reinfelts sācis sarunas ar citu dalībvalstu līderiem, lai mēģinātu vienoties par jauno ES vadības amatu aizpildīšanu. Paredzams, ka šis jautājums tiks apspriests pirmdien Berlīnē, kur ES valstu līderi svinēs Berlīnes mūra krišanas gadadienu. Iespējams, jau nākamnedēļ tiks sasaukta ES valstu līderu sanāksme, lai pieņemtu galīgo lēmumu par amatu sadali.
Zviedrija jau pirms sanāksmes gribētu panākt kompromisu, lai šo jautājumu nevajadzētu izlemt balsošanā, kur lielāka ietekme būtu tādām Eiropas lielvalstīm kā Vācija un Francija. Latvijas valdība ir gatava atbalstīt V.Vīķes-Freibergas kandidatūru, mēģinot pārliecināt citas valstis par viņas piemērotību ES prezidenta amatam. «Pašlaik notiek divpusējas konsultācijas ar dalībvalstīm, vairāk skaidrības būs nākamnedēļ,» informē Latvijas premjera padomniece Elīna Melngaile. Piemēram, no Francijas saņemtie signāli esot vairāk pozitīvi nekā negatīvi.
Harismātiska kandidāte
T.Blērs ir zaudējis galvenā favorīta statusu, jo Vācijas un Francijas līderi acīmredzot nav gatavi paust atbalstu viņa kandidatūrai. Iebildumus pret T.Blēru izteikušas arī vairākas mazās ES dalībvalstis. Šo valstu līderi uzskata, ka ES vadībā nepieciešams cilvēks, kurš spējīgs panākt kompromisu.
Latvijas Ārpolitikas institūta vadītājs Andris Sprūds spriež, ka T.Blēra iesaistīšanās cīņā nākusi par labu V.Vīķei-Freibergai, jo T.Blērs pacēlis ES prezidenta amatu augstākā līmenī. «Šajā amatā nevar būt vienkārši eirokrāts, jābūt cilvēkam ar harismu,» uzsver A.Sprūds. Pēc viņa domām, V.Vīķe-Freiberga ir cilvēks ar spēcīgu harismu, ar ko viņa izceļas uz citu kandidātu fona.
Taču argumenti, kas tiek izvirzīti pret bijušo Latvijas prezidenti, ir līdzīgi kā pret T.Blēru. Viņa atbalstīja Irākas karu un šajā jautājumā bija vienisprātis ar ASV prezidentu Džordžu V.Bušu, nevis Rietumeiropas līderiem. Jāņem arī vērā, ka Latvija nav ieviesusi eiro. Atšķirībā no citiem kandidātiem, kas gandrīz visi ir bijušie vai esošie premjeri, V.Vīķe-Freiberga ieņēma pārsvarā ceremoniālu posteni un reti apmeklēja ES līderu sanāksmes. V.Vīķes-Freibergas atbalstītāji iebilst, ka viņa aktīvi iesaistījusies Pārdomu grupā, kuras uzdevums ir izstrādāt ES attīstības stratēģiju.
Beniluksa trio
V.Vīķes-Freibergas atbalstītāju rindas papildinājis Zviedrijas laikraksts Dagens Nyheter, kas savā komentārā atzinis viņu par labāko ES prezidenta amata kandidāti. Dagens Nyheter uzskata, ka 20 gadu pēc Berlīnes mūra krišanas pienācis laiks uzticēt ES vadību kādam no Austrumeiropas valstu pārstāvjiem.
Šo argumentu vājina tas, ka par Eiropas Parlamenta priekšsēdētāju nesen kļuva polis Ježijs Buzeks. A.Sprūds atzīst, ka V.Vīķes-Freibergas izredzēm varētu kaitēt arī Latvijas reputācija, kas pēdējā laikā nav pārāk spoža. «Latvija no Baltijas tīģera pārvērtusies par vājo ķēdes posmu Eiropas Savienībā,» secina A.Sprūds.
Eiropas politikas analītiķi spriež, ka cīņā par ES prezidenta amatu varētu uzvarēt kāds no Beniluksa valstu līderiem: Beļģijas premjers H.van Rompujs, Luksemburgas premjers Žans Klods Junkers vai Nīderlandes valdības vadītājs Jans Pēters Balkenende. Lielākās izredzes ir tieši H.van Rompujam, lai gan Eiropas presē viņš raksturots kā pelēcīgs birokrāts.