Mūsu gadījumā maltītes cenai jāpierēķina klāt izdevumi par auklīti, kuri ir astronomiski un neizbēgami, jo lielākajā daļā Londonas restorānu ģimenēm ar bērniem ieeja aizliegta. Rezultāts - restorānā vakariņojam ļoti reti. Taču šādu vakariņu nepieejamība nenozīmē, ka mēs būtu pārstājuši meklēt vietas, kur teorētiski gribētos ieturēt maltīti.
Ejot pa ielu Sv.Paula katedrāles apkaimē, uzdūros restorānam St. John Restaurant, kura ieeju rotāja cūkas kautķermeņa attēls ar sanummurētām ķermeņa daļām. Segmentos sadalītā cūka likās kaut kur redzēta. Piegājis tuvāk un izpētījis ēdienkarti, sapratu, ka šī cūka ir tā pati, kas rotā pavārgrāmatas vāku mūsu virtuves plauktā. Turklāt Nose to Tail Cooking ir viena no manām mīļākajām pavārgrāmatām. Restorāna ēdienkarte bija pilna ar brīnišķīgiem margināliem ēdieniem - piemēram, ceptas cūkas ausis un ķidas ar kartupeļiem frī. Atzīmēju šo restorānu kā vienu no pirmajiem, uz kuru dosimies, kad būsim saņēmušies maltītei ārpus mājas.
Saraksts tika papildināts, kad pa vēstuļu spraugu ieslīdēja dāvana no tēva - River Cafe Cookbook, kuras pamatā ir receptes no populāra itāļu restorāna Temzas krastā tikai 15 minūšu braucienā no mūsu mājas. Pērļu vistiņa ar kadiķogu un grapas mērci, astoņkājis sarkanvīnā - izcils ēdiens. Ieskatījos restorāna mājaslapā - arī cenas izcilas - krietni pāri mūsu maciņa iespējām.
Apzinoties, ka pastāv ļoti liela iespēja, ka romantisko vakariņu plāni neīstenosies, nolēmu pagatavot kaut ko no restorānu ēdienkartes mājās. Saprotams, laba restorāna gaisotne mājās nav replicējama. Taču, mājās gatavojot, mēs varētu sev aiztaupīt ceļojumu Londonas sabiedriskajā transportā, kas vēlā vakarā parasti ir pilns ar piedzērušiem lempjiem.
Tā nu pirms pāris dienām mēs nolēmām likt lietā vienu no River Cafe receptēm, lai pagatavotu vakariņas draugam. Neizbēgamā kārtā lietas negāja kā pa sviestu. Es biju izvēlējies maltīti ar trusi, aizmirsdams, ka trusis nav ikdienišķs britu ēdienkartē. Atklājām, ka truša pirkšana jāplāno labu laiku iepriekš, jo paļauties, ka tas būs nopērkams vietējā veikalā, nevar. Steidzīgi bija jāmaina ēdienkarte - nopirkām cūkas fileju. Sāku to gatavot un, kā jau tas ar mani gadās, nolēmu improvizēt, būtiski atkāpjoties no receptes un gatavojot gaļu pēc savas gaumes. Rezultāts - laba, es pat teiktu izcila maltīte labā kompānijā, bet nenoliedzami mūsu pašu virtuves, nevis restorāna produkts.
Taču es neesmu atmetis restorāna dublēšanas domu. Ja būšu disciplinētāks, domājams, man izdosies replicēt cita pavāra ēdienu un tikt pie drusciņas no River Cafe gaisotnes.