Viens no šādiem dārzu dārgumiem ir cidonija, kas pamazām arvien vairāk iekaro pelnīto popularitāti.
Kaukāza gardumi Latvijas dārzā
Cidonijas mēdz dēvēt arī par Latvijas citroniem, bet otrs to nosaukums ir aivas (Cydonia oblonga), un tām ir dažādas šķirnes, kas nedaudz atšķiras pēc augšanas īpatnībām, augļu izskata un lieluma, kā arī skābuma pakāpes. Latvijas dārzos audzē mūsu klimatam labi piemērojušās ziemcietīgās aivu formas - sēklaudžus -, ir šķirnes, kas veidotas tieši Latvijā. Savvaļā aivas aug Kaukāzā, gar Melnās jūras piekrasti, Vidusāzijā, Irānā. Zied maijā, jūnijā ar lieliem, balti rožainiem vai oranžiem ziediem uz īsiem ziedkātiņiem, tie novietoti pa vienam dzinumu galos.
Cidoniju krūms mūsu vecmāmiņas dārzā ir ierasta ainava, kaut arī modernajos stādījumos tās bija kļuvušas mazāk izplatītas, tikai pēdējos gados atgūstot popularitāti.
Gan dzīvžogam, gan sīrupam
Cidonija ir ilgdzīvotāja, un šos krūmus var stādīt arī dzīvžogu veidošanai, jo to izmēri ir dažādi - no zema krūma līdz augam pieauguša cilvēka garumā. Ja stādīsiet augļu ražas iegūšanai, tad gan starp krūmiem jāievēro atstatums pat līdz četriem metriem, atkarībā no šķirnes, bet dzīvžogam pietiks ar 0,5-1 metru. Cidonijas ir ērkšķainas, un to oranžie ziedi pavasaros izskatās ļoti dekoratīvi.
Lielaugļu formu cidonijas parasti pavairo, potējot vai apsakņojot jaunos dzinumus pie krūma pamatnes, taču ļoti vienkāršs veids ir cidoniju pavairošana, izdiedzējot jaunos augus no sēkliņām. Parastā cidonija ir prasīga pēc gaismas, sausumizturīga, aug dažādās augsnēs, izturīgāka tā ir smagās, drenētās, viegli skābās augsnēs, no vēja aizsargātās vietās. Lai veiksmīgāk apputeksnētos un raža būtu lielāka, cidonijai vajag vismaz vēl vienu draudziņu - otru krūmu. Pieaugušu krūmu apgriež minimāli - veido izgaismotu, nesabiezinātu vainagu un pēc vajadzības izretina vecos sānzarus.
Cidoniju auglīšus parasti novāc septembra beigās vai oktobra pirmajā pusē, kad mizas krāsa ir mainījusies no zaļas uz dzeltenu.
Kad auglis apēsts vai nonācis ievārījumā, kļuvis par sukādēm vai sīrupu, sēkliņas notīra un izkaltē. Tās jāatdala citu no citas, lai nesapelē. Jau februārī, martā tās var diedzēt.
Labāk svaigas
Kā jau jebkurus augļus, arī cidonijas, ja iespējams, vislabāk ēst svaigas. Tās var sagriezt šķēlītēs vai sarīvēt un pievienot salātiem, bet, ja ar skābo garšu esat uz jūs, var pagatavot sīrupu - sagriezt, apbērt ar cukuru, kas izvelk sulu līdz ar vērtīgajām vielām, un dzert ar ūdeni vai pievienojot tējai. Cidonijas var arī vienkārši sakaltēt. Jo vairāk tās būs apstrādātas, jo vairāk vērtīgo vielu ies bojā. It sevišķi pret apstrādi jutīgs ir vitamīns C.
Cidonijas vēsā vietā var arī kādu laiku glabāt svaigas.