Kā pavadi brīvdienas jaunajā mājvietā?
Parasti eju uz kluba treniņu bāzi un veicu dažādas procedūras pie fizioterapeitiem. Pēc tam ir iespēja doties uz Spa procedūrām, kas spēlētājiem pieejamas kluba nodrošinātā viesnīcā – tur ir pirtis, džakuzi, baseins. Varam veltīt dienu tam, lai labāk atjaunotos.
Un kad izbaudi vietējo kultūru un iepazīsti, kur īsti esi nokļuvis?
Vēl nav sanācis daudz tam veltīt laiku, jo pirmās nedēļas pēc ierašanās bija ļoti saspringtas – astoņās dienās trīs spēles. Ar draudzeni devāmies pastaigāt gar jūru, nobaudījām vietējos ēdienus, tā ka pamazām iepazīstu arī apkārtni.
Aberdīna tiek dēvēta par Eiropas naftas galvaspilsētu. Rūpniecības fons ir jūtams?
Tā man šī pilsēta arī tika pozicionēta: šeit dzīvo daudz strādīgu cilvēku, tāpēc komandas līdzjutēji pieprasa augstu pašatdevi un strādīgumu arī no futbolistiem laukumā. Ir, protams, jūtama atšķirība no Cīrihes, kas vairāk asociējas ar savu kultūru un tūrismu. Šveicē arī sporta veidu ir vairāk, turklāt Cīrihē mēs bijām divas augstākās līgas komandas. Šeit, Aberdīnā, ir tikai viena komanda, ko atbalsta visa pilsēta. Cilvēki te dzīvo futbolam. Jau šobrīd mani pazīst arī pilsētā, kur bieži vien prasa autogrāfus un foto, esmu pat saņēmis atlaides veikalos.
Tātad izslavētais skotu skopums ir tikai stereotips?
Pagaidām ar skopuļiem neesmu sastapies. (Smejas.) Piemēram, man vajadzēja jaunajai mājvietai iegādāties gultu un matraci, taču veikala pārdevējs mani pazina kā jauno kluba futbolistu un iedeva klāt vēl spilvenus un pārvalku par brīvu, arī sestdienas piegādi noorganizēja bez maksas.
Saistībā ar futbolu un Aberdīnu vispirms droši vien prātā nāk slavenā trenera Sera Aleksa Fergusona mantojums. Vai leģendārā trenera aura ir jūtama pilsētā un klubā?
Tas šeit tiek izcelts. Ir daudz piemiņas lietu, īpaši jau no spēles, kurā Aberdeen (1983. gada UEFA Kausu ieguvēju kausa finālā – aut.) uzvarēja Madrides Real. Pie stadiona ir Sera Aleksa Fergusona statuja, kluba bāzē ir daudz dažādu plakātu. Tā aura ir jūtama. Skaidrs, ka šobrīd klubs Eiropas līmenī nekotējas tik augstu. Arī Skotijas līgā Glāzgovas klubi Rangers un Celtic ir daudz slavenāki, taču Aberdeen kopā ar vēl pāris komandām cenšas tiem tuvoties. Pēdējos gados pamainījies kluba redzējums un vīzija par spēlētāju piesaisti. Agrāk liels uzsvars bija uz vietējiem britu futbolistiem, taču nu jau biežāk tiek piesaistīti arī spēlētāji no Eiropas. Šīs sezonas sākums klubam bija iespaidīgs, jo vairāk nekā desmit spēlēs izdevās viss (līdz novembrim Aberdeen Skotijas līgā bija desmit uzvaru un viens neizšķirts izbraukumā pret Čempionu līgas klubu Celtic), taču turpinājums izvērtās pilnībā pretējs. Tikai tagad pamazām izdodas atgūt spēles ritmu un caur kausa mačiem sajust uzvaras garšu.
Tu pats visu šo snieguma un rezultātu pretstatu spektru neizbaudīji, bet vai sarunās ar citiem esi sapratis, kādēļ tik krasas svārstības risinājušās?
Tā īsti neviens nevarēja to izskaidrot. Skaidrs, ka tika piedzīvotas vairākas traumas vadošajiem spēlētājiem,
Visu sarunu lasiet žurnāla Sporta Avīze marta numurā! Žurnāla saturu gan drukātā, gan digitālā formātā iespējams abonēt mūsu mājaslapā ŠEIT!