Acīgs pircējs būs pamanījis uz dažādām precēm marķējumus, kas norāda uz pasaulē lielākajām meža sertifikācijas sistēmām PEFC un FSC, kas apliecina starptautiski atzītu ilgtspējīgu meža apsaimniekošanu. Dabas Diena skaidro, ko īsi tas nozīmē. Vai, patērējot produktus ar šiem marķējumiem, mēs patiešām veicinām meža apsaimniekošanu labāku?
Divi marķējuma veidi
FSC (Forest Stewardship Council) jeb Meža uzraudzības padome ir nevalstiska organizācija, kura izveidota pirmā, galvenokārt ar mērķi apturēt straujo atmežošanu tropu mežos. Tā darbojas kopš 1993. gada. Turpretim PEFC (Programme for the Endorsement of Forest Certification) jeb Meža sertifikācijas sistēmu novērtēšanas programma izveidota 1999. gadā, sanākot kopā Eiropas mežu īpašniekiem un citām ieinteresētām pusēm ar mērķi radīt sertifikācijas sistēmu, kura arī veicinātu ilgtspējīgu un atbildīgu mežu apsaimniekošanu.
"FSC un PEFC ir starptautiskas nevalstiskas bezpeļņas organizācijas, kuras ir izstrādājušas brīvprātīgas sertificēšanas sistēmas. Būtiski atzīmēt, ka abām šīm programmām ir divi novirzieni: meža sertifikācija un koksnes piegādes ķēdes sertifikācija. Meža sertificēšana attiecas uz meža apsaimniekošanas uzņēmumiem, meža īpašniekiem, kas viņiem jāņem vērā, lai apsaimniekotu meža platības ilgtspējīgi. Savukārt koksnes piegādes ķēdes standarti attiecas uz koksnes pārstrādes uzņēmumiem. Šie standarti nodrošina to, ka piegādes ķēdē sertificētā koksne no ilgtspējīgi apsaimniekotiem mežiem tālāk nonāk līdz patērētājiem. Ķēde var būt ļoti gara, bet katram ķēdes dalībniekam jābūt sertificētam," stāsta uzņēmuma BM Certification FSC un PEFC piegādes ķēžu un mežu apsaimniekošanas sertifikācijas auditors, programmas vadītājs Modris Okmanis.
Abus šos marķējumus var piešķirt gan koksnes, gan nekoksnes produktiem. Sākot ar apaļkokiem, beidzot ar mēbelēm, grāmatām un pat apģērbiem. Vēl jo vairāk šajā ģeopolitiskajā situācijā, kad ir bijuši gadījumi, kad koksne no Krievijas un Baltkrievijas ir ienākusi Eiropā caur trešajām pasaules valstīm, šādiem sertifikātiem ir liela nozīme. FSC un PEFC kopš 2022. gada Krieviju un Baltkrieviju ir izslēgusi no sava sertifikācijas tvēruma.
Latvijā nav nacionālā standarta
Šobrīd Latvijā PEFC ir izstrādāts nacionālais standarts, bet FSC sistēmā ir tikai nesen izstrādāts pagaidu nacionālais meža uzraudzības standarts, kurā nav līdzsvarotas vides, sociālās un ekonomiskās intereses, un izstrādē nav bijuši iesaistīti Latvijas pārstāvji, kā dēļ AS Latvijas valsts meži 2023. gadā pieņēma lēmumu apturēt FSC meža sertifikācijas procesu līdz brīdim, kad tiks izstrādāts nacionālais standarts, kas akceptējams visām interešu grupām. "AS Latvijas valsts meži plāno un kontrolē biznesa procesus atbilstoši atbildīgas un ilgtspējīgas meža apsaimniekošanas standartu prasībām. Visi uzņēmuma valdījumā esošie meži ir sertificēti atbilstoši Latvijas nacionālā PEFC meža apsaimniekošanas standarta prasībām, kas izstrādāts atbilstoši Starptautiskā PEFC prasībām. Savukārt koksnes produktu ražošanas un piegādes process sertificēts atbilstoši PEFC koksnes piegādes ķēdes standartam. Latvijā FSC sertificētā platība samazinājās, jo Latvijai nav izstrādāts nacionālais meža apsaimniekošanas standarts, bet tiek piedāvāts pagaidu standarts, kurā ir ietverti starptautiskie indikatori, kuri nav līdz galam pielāgoti Latvijas situācijai. Turklāt standarta izstrādē nav ievērota labākā starptautiskā standartu izstrādes prakse – izstrādes process bija neizprotams un necaurspīdīgs. Līdz šim brīdim FSC nav noorganizējusi jauna Latvijas nacionāla standarta izstrādi. Citās valstīs šādu problēmu nav, jo sertifikācija notiek atbilstoši nacionālajiem FSC meža apsaimniekošanas standartiem, kurus izstrādājušas nacionālās standarta izstrādes darba grupas un pielāgojušas vietējiem apstākļiem," saka AS Latvijas valsts meži sertifikācijas procesa vadītāja Inga Spalvēna.
Pasaules Dabas fonda valdes priekšsēdētājs Jānis Rozītis skaidro radušos situāciju: "Latvijas nacionālā FSC meža apsaimniekošanas standarta izstrāde apstājās 2019. gadā, jo savu darbību standarta izstrādes darba grupā apturēja dabas aizsardzības organizācijas. Neskatoties uz dažādiem dabas organizāciju pārstāvju piedāvātiem ierosinājumiem dabas un sabiedrības iesaistes jautājumu risināšanai meža apsaimniekošanas standartā, pie kopsaucēja nav izdevies nonākt. Tomēr FSC sertifikācija ir dzīva, tiek izsniegti jauni sertifikāti."
Vides aktīvists, Latvijas Ornitoloģijas biedrības valdes priekšsēdētājs Viesturs Ķerus savukārt uzskata, ka Latvijā dabas aizsardzības kritērijiem jābūt iespējami stingriem: "Ir dažas valstis, kur FSC un PEFC standarti ir vienādi, bet Latvijā tas tā nav. Jāņem vērā, ka FSC radās, dabas aizsardzības organizācijām sadarbojoties ar biznesa organizācijām, tātad meža nozares organizācijām, lai mēģinātu risināt problēmas, kas saistītas ar meža apsaimniekošanu. Lai nu kā, bet sertificētus produktus ir labāk izvēlēties nekā nesertificētus."
Puse Latvijas mežu ir sertificēti
Šobrīd Latvijā ir izsniegts 15 FSC meža apsaimniekošanas sertifikātu. Kopējā sertificētā meža platība patlaban ir aptuveni 420 tūkstoši hektāru. Savukārt PEFC sertifikāti ir izsniegti 38 mežu īpašniekiem. Kopējā sertificētā mežu platība ir 1,76 miljoni hektāru. Jāpiebilst, ka Latvijas meža platība ir 3,35 miljoni hektāru, tātad aptuveni puse no Latvijas mežiem ir sertificēti kādā no šīm sistēmām. Pasaulē ir izsniegti 1594 FSC meža apsaimniekošanas sertifikāti, bet kopējā sertificētā meža platība ir 161,5 miljoni hektāru. Turpretim PEFC sertificētā meža platība aizņem 298 miljonus hektāru. Latvijā PEFC koksnes piegādes sertifikāti izsniegti 120 uzņēmumiem, bet FSC tie ir 350. FSC ir atpazīstamāka sertificēšanas sistēma, jo tā ir senāka un ar veiksmīgāku mārketingu, kā arī vairāk iestājas par iezemiešiem, vietējām kopienām, vērtībām, ko nesargā valdības, teic Modris Okmanis.
Kāds labums meža īpašniekiem
"Pirms 25 gadiem ieguvām FSC meža apsaimniekošanas sertifikāciju. Veicot kādu darbu, ir svarīgi zināt, cik labi vai slikti tu strādā, tāpēc vienīgi ārējais audits ir tas, kurš var novērtēt, vai savu darbu darām starptautiskā kvalitātē, jo dzīvot tikai savā burbulī un priecāties par to, tā nav gudra izvēle. Gribu teikt, ka ne vienu brīdi šo lēmumu nenožēloju, jo situācijā, kad mums notiek sarunas ar starpvalstu partneriem jeb vispār cilvēkiem, kas kaut ko zina par meža nozari, pirmais jautājums ir par to, vai mums ir sertifikāts. Kad atbildām, ka FSC, tad papildu jautājumu vairs nav, jo skaidrs, ka strādājam starptautiski saprotamā līmenī," saka uzņēmējs un meža īpašnieks Gundars Skudriņš. Viņš bija pirmais Latvijā, kas veica FSC sertifikāciju kā privātā meža īpašnieks.
Arī SIA Rīgas meži uzskata, ka FSC un PEFC sertifikācija nav tikai formalitāte, – tā ir kļuvusi par nozīmīgu kritēriju uzņēmumiem, kas vēlas būt atbildīgi, konkurētspējīgi un ilgtspējīgi. "Sertifikācija palīdz nodrošināt, ka mežu resursi tiek izmantoti gudri, saglabājot tos nākamajām paaudzēm. FSC un PEFC sertifikācija ikdienā palīdz mums strādāt efektīvāk, nodrošina augstāku kvalitāti un atbilstību normatīviem, veido uzņēmuma reputāciju klientu un sadarbības partneru acīs, veicina darbinieku apmierinātību un lojalitāti, samazina riskus un izmaksas, veicina efektīvāku resursu izmantošanu, un tā ir lielāka pievienotā vērtība produktiem. Papildus tam sertifikāciju uztveram arī kā ārējo auditu, ko veic ar meža nozari saistīti speciālisti – neatkarīgu, svaigu skatu no malas, kas palīdz mums būt labākiem," teic SIA Rīgas meži valdes loceklis Jānis Ģērmanis.
Patērētājiem abi pasaulē plaši atpazīstamie marķējumi –PEFC un FSC – ir drošības garantija, ka viņu iegādātie koksnes produkti ir videi draudzīgi un nāk no atbildīgi apsaimniekotiem mežiem. Izvēloties šādus produktus, ikviens var piedalīties dabas aizsardzībā un atbalstīt uzņēmumus, kas rūpējas par ilgtspējību.