Pirmo reizi Lauru satiku kādā saulainā pagājušās vasaras pievakarē Rundāles pusē kleķa meistarklasē. Taisījām kleķa masu, sajaucot sauso mālu ar ūdeni, tad tajā iemaisījām smiltis un salmus. Tukšajās logu un durvju ailās saliktas vībotnes. "Tas pret raganām," Laura teica un pārliecinoši ielipināja kleķa gabalu vienā no sienas dobumiem. Tagad – ziemas vidū – kleķa māja jau ieguvusi logus un durvis, apaugusi ar sienām un grīdām. Patīkami redzēt, cik straujiem soļiem piepildās Lauras sapnis par kleķa mājas atjaunošanu un radošās darbnīcas ierīkošanu tajā.
Reizēm sevi jāaizstāv
Daudzi Lauru pazīst kā melnā māla keramiķi, bet viņa ieguvusi izglītību arī grafiskajā dizainā Latvijas Mākslas akadēmijā, iepazinusies ar restaurācijas procesu, strādājot Rundāles pilī pie Gunāra un Zinaīdas Grīnfeldiem, zeltīšanas vecmeistars Gazis Habibuļins Lauru apmācījis zeltīšanā. Viņa arī pasniedz gleznošanu un keramikas nodarbības. Visu nemaz nevar uzskaitīt, jo Laura ir mainīga – viņa žonglē starp šiem nodarbošanās veidiem, ik pa laikam kādu atsijājot vai izvēloties jaunu. Ja viņa jūt, ka konkrētā nodarbošanās vairs nesagādā prieku, tad paies malā un dos vietu kādam citam, kā tas noticis ar mākslas pasniegšanu Bauskas Mākslas skolā. Sabiedrībā pierasts domāt, ka cilvēkam jāizvēlas viena nodarbošanās visam mūžam, bet tā tam obligāti nav jābūt, jo visi neesam vienādi. "Reizēm nākas sevi aizstāvēt. Piemēram, kad liku restauratora diploma eksāmenu, bija neliels pārmetums no komisijas: "Apģērbi, tad restaurācija, tad keramika... Varbūt nevajag mētāties…"" Laura sapratusi, ka viņas dzīvē nav nekā atdalāma, jo prasmes, kuras viņa izmanto zeltīšanā, liek lietā arī, piemēram, pulējot māla podu. "To, ko es saprotu, veidojot māla trauku no mazas detaļas uz augšu, to es saprotu, būvējot māju," viņa norāda uz visu savu zināšanu saistību.
Visu rakstu lasiet avīzes Diena piektdienas, 7. marta, numurā! Ja vēlaties laikraksta saturu turpmāk lasīt drukātā formātā, to iespējams abonēt klikšķinot šeit!
Raksta cena: €1.00