Savus nebeidzamos pasaules apceļojumus (hobo ir amerikānisms vārdam "klaidonis"), nebaidoties no bezpajumtnieka statusa, jo naudas vienmēr pietrūkst, Ūdrītis kā lielākais bohēmists savas paaudzes mūziķu vidū turpina kopā ar aktrisi Ilonu Balodi, kuru tikko arī apprecējis, un abi pēc trim mēnešiem gaida dēlu.
Tiekamies ar Rolandu Balodi-Ūdri (abiem tagad ir dubultuzvārds) viņa jaundibinātās ģimenes īrētajā omulīgajā dzīvoklī Tallinas ielā. Malkojam kvasu, kam ir niecīgs alkohola procents - 0,5 grādi.
Baložu–Ūdru augšstāva dzīvoklī ir vecā labā krāsns apkure. Ar malku kurināt esot piecreiz lētāk, nekā izmantot centrālapkuri, un abiem nav nekādu normētu ikdienas darbu, tāpēc vismaz viens vienmēr būs mājās un laikus piemetīs kādu pagali, lai ziemā dzīvoklis nepārvēršas par ledusskapi.
Fragments no intervijas:
Esmu novērojis, ka esi tāds diezgan azartisks cilvēks.
Gan labā, gan sliktā nozīmē.
Ja alkohols, tad tik daudz, ka tu vari nepazīt to vietu, kurā atjēdzies, ja narkotikas, tad līdz pārdozēšanai un sarunām ar nāvi. Ja spēļu automāti, tad tik ilgi, kamēr no vakardienas honorāra kabatā nav ne centa.
Un vēl ģitāra pazaudēta. Cik jauki, ka tas viss tagad ir pagātnes formā! Redzi, azartam jau ir vairākas nozīmes. Viegli ir aizrauties ar azartspēlēm - ar slikto azartu. O-o-o, tagad es dzeru līdz grīdai un duru pa visu vēnu, bet atrast to azartu labajās lietās - tas parasti prasa tādu pozitīvo piepūli. Viss pozitīvais azarts tomēr prasa ieguldīt darbu, pacietību, koncentrēšanos, ko viegli pazaudēt ar kaut kādu: e-ē, man apnika, e-ē - grūti... Bet, ja tu to izturi, tad ir baigais kaifs.
Narkotikas un alkohols dod labsajūtu nepelnīti - tu to vienkārši nopērc par naudu.
Tieši tā! Bet, tā kā šajā pasaulē nekas nepelnīts nenotiek, uz brīdi tev tas kaut ko iedod, un pēc tam ir mokošais abstinences stāvoklis, apjausma, ka visādi sūdi ir notikuši, kaut kādas muļķības esi sarunājis. Tajā pašā laikā alkohols ir nereāli viltīgs. Paiet kāds laiks, un kādā brīdī tu aizmirsti, kas ir bijis slikts. Un tev prātā stāv, ka tas ir vienīgais, ar ko tu vari sevi izklaidēt. Ka tas ruma piecdesmitnieks, kas tevī tik patīkami silti ieplūdīs, atsver visu, un tajā brīdī tu esi gatavs noticēt, ka tas būs vienīgais piecdesmitnieks, tu tikai mazliet pakaifosi un ar to viss beigsies, jo normāli cilvēki mierīgi var iedzert.
Daudzi pāri uzsāk attiecības tieši reibuma stāvoklī.
Man arī pēdējās attiecības tā sākās, bet pirmās 16 un 17 gados sākās skaidrā, jo līdz 22 gadiem neko nelietoju. Tagad gan mēs ar sievu dzīvojam tādā ļoti skaidrā saderībā, bet kas to būtu domājis - pirms sešarpus gadiem es ierados pie Burkevica jau diezgan nekāds, un viņa sēdēja pie Burkevica arī diezgan nekāda. Pēc tā pirmā randiņa mēs vēl mēnesi netikāmies. Atcerējos, ka bija tāda forša meitene, bet man bija bail zvanīt, uzzināt, kas tur notika. Tad pēc nedēļām četrām nāca Ilonas vārdadiena, kur atkal jau drosmei bijām paņēmuši - nu tā tas diemžēl ar daudziem cilvēkiem notiek. Interesanti, kā iepazīstas kristieši? Sāk sarunu ar "vai tu šodien domāji par Jēzu?".
Tagad, informācijas laikmetā, mēs par visām lietām - politiskām, ekonomiskām problēmām, nesaskaņām, kariem, dabas katastrofām uzzinām uzreiz un, pateicoties sociālajiem tīkliem, varam izteikt viedokli.
Un viedokļu ir daudz. Strīdīgi un diametrāli pretēji. Atveru feisbuku - neņemiet bēgļus, uzņemiet bēgļus, ārstējiet gejus, saprotiet gejus, Krievija - agresors, Krievija - upuris, Amerika melo, Amerika - vienīgā sirdsapziņas balss. Un visi, pilnīgi visi teiks: nu taču, draudzējieties ar veselo saprātu, neesiet vienaldzīgi.
99 procenti cilvēku uzskata, ka 99 procenti cilvēku ir stulbi, un sevi, protams, pieskaita pie tā viena procenta. Tajā ziņā cilvēks ir sarežģīta būtne, un tomēr jāpieņem, ka katram ir tiesības uz viedokli, uz savu paranoju, uz savu uzskatu, kā šī pasaule ir jāglābj. Patiesībā dzīvē būtu jāpiemēro Azimova robotikas trīs likumi, tikai pārveidoti cilvēkiem. Cilvēks nedrīkst nodarīt kaitējumu cilvēkam vai arī ar savu bezdarbību pieļaut kaitējumu cilvēkam. Cilvēkam jāpalīdz citam cilvēkam, izņemot gadījumus, kad šī palīdzība ir pretrunā ar pirmo likumu. Un galu galā cilvēkam jāaizsargā pašam sava eksistence. Bet mēs jau neesam roboti, bet sīki miesiski radījumi, kas vienkārši vēlas būt laimīgi.
Visu interviju ar grupas The Hobos līderi Ūdrīti lasiet žurnāla Sestdiena 11.septembra numurā!