Piedzimu aukstā ziemas dienā, tieši pašā ziemas vidū – 5. februārī, 1889. gadā. Varbūt tāpēc mans dzīves gājums bija bargs, – atskatīdamās uz aizgājušajiem gadiem un savu dzimtu, 60. gadu sākumā rakstīja latviešu pirmā promovētā filozofijas doktore (Sorbonnas Universitātē Parīzē 1925. gadā), estētikas kā akadēmiskas disciplīnas aizsācēja Latvijā, pie liberālā feminisma pārstāvēm pieskaitītā Milda Palēviča. Kā gan citādi, ja ne par likteņa pārestību lai nosauc faktu, ka Palēvičas galvenais, "ar sirds asinīm un pārpersonīgi rakstītais", darbs Estētiskās domas attīstība Latvijā. XIX gs. un XX gs. 1. pusē, gatavs publicēšanai 1960. gadā, tiek izdots tikai šogad, tātad vairāk nekā pēc pusgadsimta? Līdz ar to Palēvičas veikuma apjēgšana faktiski var sākties tikai tagad, kad skaistā Antas Pences noformējumā apgāds Neputns izdevis viņas mūža darbu, turklāt kopā ar desmit viņas dienasgrāmatu burtnīcām. Tās publikācijai laipni atvēlēja un par vienu no izdevuma sastādītājām kļuva Mildas Palēvičas mazmeita Maija Garkeviča.
Visu rakstu lasiet žurnāla SestDiena 12.novembra - 25. novembra numurā! Ja vēlaties žurnāla saturu turpmāk lasīt drukātā formātā, to iespējams abonēt ŠEIT!