Turīgākie Latvijas pilsētu un novadu mēri

Pērnā gada amatpersonu deklarācijas liecina, ka turīgākie mēri lielākoties nāk no novadiem, nevis pilsētām. Tiesa, pie bagātības katrs no viņiem ir ticis savā veidā. Vienam zaļu dzīvi nodrošina augsts amats liela uzņēmuma valdē, bet cits savu rocību pēkšņi vairojis pēc kāda īpašuma pārdošanas.  

Lielākie pilsētu un novadu mēru kopējie ienākumi pērn

1. Ventspils mērs Aivars Lembergs – 316 965,55 Ls 

Pērn, tāpat kā citus gadus, Ventspils saimnieka Aivara Lemberga maks ir pildījies vismaz trīsreiz straujāk, nekā viņa amata brāļiem citās Latvijas pašvaldībās. Alga par domes priekšsēdētāja pienākumu pildīšanu, kas pērn bija nepilni 12 tūkstoši latu, veido niecīgu daļu no visiem Lemberga ienākumiem. Krietni dāsnāk viņu ir algojusi, piemēram, Biznesa attīstības asociācija, kur Lembergs kā tās priekšsēdētājs saņēmis 132 tūkstošus latu. Visus viņa peļņu veido astoņi dažādi ienākumu avoti. Tiesa, Ventspils mēra ienākumu kopējā summa (316, 9 tūkstoši latu) nobāl uz viņa deklarācijā uzrādīto parādsaistību fona, kas pērn bija 10,4 miljoni latu. 

2. Ilūkstes novada mērs Stefans Rāzna – 85 209,33 Ls

Ar otru 2012.gada lielāko ienākumu apmēru izceļas Ilūkstes novada mērs Stefans Rāzna, kura kontā pērnā gada laikā ir ieripojuši 85,2 tūkstoši latu. Salīdzinot ar 2011.gadu, pērn viņa ienākumi bija par 15 tūkstošiem lielāki. Līdzīgi kā Ventspils mēram, arī kādreizējam Latvijas Krājbankas akcionāram Rāznam pašvaldības vadītāja alga, kas viņa gadījumā bija 13,4 tūkstoši latu, nebūt neveido lielāko ienākumu daļu. Prāvāko summu Rāznam ir ienesusi zemnieku saimniecība Teikas, kas pērn viņu padarīja par 55,9 tūkstošiem latu bagātāku. 

3. Jaunpils novada priekšsēde Ligita Gintere – 62 161,92 Ls

Trešo lielāko ienākumu apmēru ir uzrādījusi Jaunpils novada priekšsēde Ligita Gintere, kura no trīs dažādiem avotiem pērn nopelnījusi 62,1 tūkstošus latu. Lielāko ienākumu pīrāga daļu veido Ginteres sadarbība ar zemnieku saimniecību Īves grupa, kas viņas kontā ieskaitījusi 48,8 tūkstošus latu. Domes priekšsēdes pienākumu pildīšana viņai ienesa 13,2 tūkstošus latu. Nelielu piešprici (133,33 latus) Ginterei deva arī darbošanās Latvijas Pašvaldību mācību centra labā.  

4. Kandavas novada mērs Rolands Bārenis – 61 396,68 Ls

Naudīgs gads pērn bija arī Kandavas novada mēram Rolandam Bārenim, kurš kopumā nopelnīja 61,3 tūkstošus latu. Aptuveni divas trešdaļas savu ienākumu (40 tūkstošus latu) Kandavas mērs guva no īpašuma pārdošanas kādam Jānim Gelperam. Piecus tūkstošus latu Bārenim pērn ienesa arī darījums ar sievu, pārdodot viņai kādu savu īpašumu. Savukārt mēra algā nopelnīti 15,5 tūkstoši latu. 

5. Rīgas mērs Nils Ušakovs - 54 320, 42 Ls

Piektais pelnošākais Latvijas mērs pērn bija Rīgas atslēgas turētājs Nils Ušakovs, kura kontā no diviem ienākumu avotiem gada laikā ieripoja 54,3 tūkstoši latu. Ušakova galvenais ienākumu avots bijusi Rīgas Brīvostas pārvalde, kurā viņš nopelnījis 35 tūkstošus latu. Atlikušo summu veidu atalgojums par Rīgas mēra pienākumu pildīšanu. 

Stopiņu novada mērs Jānis Pumpurs - 21 958,18 Ls 

Valmieras mērs Inesis Boķis - 21 835,79 Ls

Siguldas novada mērs Uģis Mitrevics - 21 192, 08 Ls

Rugāju novada priekšsēde Rita Krēmere - 7 369, 94 Ls

Baltinavas novada priekšsēde Lidija Siliņa - 8 560, 09 Ls

Pāvilostas novada mērs Uldis Kristapsons - 9 014, 95 Ls

* Pērnā gada zemāko algu vidū, visticamāk, ietilpst arī Rucavas novada priekšsēdes Līgas Stendzes atalgojums. Viņas 2012.gada amatpersonas deklarācija VID datu bāzē līdz žurnāla nodošanai trešdienā vēl nebija pieejama, taču 2011.gadā Stendzes alga bija 7714 lati.

Visu rakstu par Latvijas pilsētu un novadu mēru rocību lasi 24.maija žurnālā Sestdiena!