Iemesli, kādēļ tā vai cita pilsēta pie varas esošajiem vairs nešķiet atbilstoša galvaspilsētas statusam, mēdz būt visdažādākie, raksta BBC History. Piemēram, katras jaunas dinastijas ēģiptiešu faraoni ar lielu skaudību skatījās uz iepriekšējo dinastiju uzbūvētajiem tempļiem. Nojaukt tos gan reti kurš riskēja, jo tādējādi varēja izsaukt ne tikai dievu, bet arī tautas dusmas. Toties pārcelt visu administratīvo pārvaldi uz citu apdzīvotu vietu nebija problēmu. Te Aleksandrija, te Memfisa (teju vai mūsdienu Kaira), te Tēbas (tagad pazīstama kā Luksora), te vesela gūzma ar šobrīd jau sen pamestām pilsētiņām – Ēģiptes vēsturisko galvaspilsētu sarakstā ir vairāki desmiti vien mācītiem eģiptologiem zināmu nosaukumu.
Pēc Otrā pasaules kara vairākās valstīs faktiski no jauna uzbūvētas pavisam jaunas galvaspilsētas līdz tam civilizācijas ne īpaši sabojātos reģionos. Spilgtākais piemērs, protams, ir Brazīlijas galvaspilsēta Brazilja, taču šim sarakstam ar zināmām iebildēm var pievienot gan Islāmābādu (Pakistāna), gan Astanu (Kazahstāna), gan Nepjido (Mjanma).
DAŽĀDI PIEMĒRI
Senākā vēsturē galvaspilsētu maiņas bieži notika arī pēc kariem un tiem sekojošās teritoriju pārdalīšanas. Īpaši šajā jomā izceļas Ķīna, kur dažādu etnisko grupu pārstāvji allaž karojuši savā starpā, reizēm gan apvienojot spēkus cīņai pret iebrucējiem no mongoļu zemēm vai Japānas. Naņdzjina, Luojana, Šijaņa, arī Pekina – šo galvaspilsētu uzskaitījumu varētu turpināt vēl un vēl.
Visu rakstu lasiet žurnāla SestDiena 9. - 15. augusta numurā! Žurnāla saturu gan drukātā, gan digitālā formātā iespējams abonēt mūsu jaunajā mājaslapā ŠEIT!