Kā nevīžība palīdzēja Flemingam atklāt penicilīnu – ar šādu virsrakstu savulaik tika publicēts šim atklājumam veltīts raksts žurnālā Time. Nevīžībai, protams, bija zināma loma, jo 1928. gada rudenī pirms došanās atvaļinājumā Flemingam nebija laika izmazgāt trauciņus, kuros tika kultivētas baktērijas, bet viņa asistentam bija kategoriski aizliegts kaut ko laboratorijā aiztikt bez priekšnieka ziņas. Rezultātā vienā Petri trauciņā bija savairojies pelējums, kas nepieļāva baktēriju kolonijas izaugsmi, un pēc pāris nedēļu darba 1928. gada 28. septembrī Flemings, veicis jaunus, nu jau apzinātus eksperimentus, beidzot varēja būt gandarīts, jo bija konstatējis, ka baktērijas nogalina pelējuma sēnītes Penicillium notatum aktīvā viela.
Taču, kā norāda Livescience.com, Fleminga nevīžība bija tikai viena sastāvdaļa tam kokteilim, kas noveda pie viena no nozīmīgākajiem atklājumiem medicīnā visā XX gadsimtā. To papildināja vērība un intuīcija. Vairums zinātnieku, konstatējot, ka piemirsuši laikus izmazgāt eksperimentiem paredzētos trauciņus, steigtos šo darbu paveikt pēc iespējas ātrāk, lai atbrīvotos no netīrības laboratorijā. Taču Flemings skrupulozi pārskatīja visu Petri trauciņu saturu, vienā no tiem uzduroties anomālijai, kas piesaistīja viņa interesi.
SENA INTERESE
Nozīmīga loma šajā šķietami nejaušajā atklājumā bija tam, ka Flemings jau gadiem ilgi bija interesējies par vielām, kas spētu apkarot cilvēka organismā iekļuvušās tam bīstamās baktērijas, raksta Scientific American.
Visu rakstu lasiet žurnāla SestDiena 22.-28. septembra numurā! Žurnāla saturu gan drukātā, gan digitālā formātā iespējams abonēt mūsu jaunajā mājaslapā ŠEIT!