Ērtāk, ātrāk un veselīgāk
Dānijas un Nīderlandes pilsētas Eiropā ir līderes veloinfrastruktūras sakārtotības ziņā, un tur teju katrs iedzīvotājs vismaz brīvajā laikā pārvietojas ar riteni, pat mērojot samērā lielus – padsmit un vairāku desmitu kilometru – attālumus.
Turklāt velosipēdi tiek lietoti, arī pārvadājot bērnus – gan īpašās kravas piekabītēs, gan tradicionālajos velosēdeklīšos. Tāpat mazie velosipēdisti arī paši un kopā ar vecākiem dodas izbraucienos jau no agras bērnības. Latvijas Riteņbraucēju valdes apvienības vadītājs Viesturs Silenieks atsaucas uz kādu Dānijā veiktu aptauju, kurā lielākā daļa respondentu atzīst, ka ar velosipēdu viņi pārvietojas, jo tā ir ērtāk un veselīgāk, tikai seši procenti norādījuši, ka izvēlas braukt ar velosipēdu, jo tas ir arī lētāk. Turklāt vairākums izmanto šo transportlīdzekli arī ziemā – tikai atbilstoši jāsaģērbjas.
Galvenokārt aizsardzība vajadzīga pret vēju un mitrumu, un to palīdz nodrošināt speciālas membrānas apģērbs vai vismaz šādas, specifiskas, virsdrēbes. Pavasarī un vasarā jau pavisam bez problēmām! Tātad galvenais – saģērbties atbilstoši apstākļiem, bet, ja brauc tālu un ātri, gribas sajust adrenalīnu, uzvilkt sporta tērpu un biroja kostīmu paņemt līdzi somā. Ja ar velosipēdu brauc uz darbu, salšana gan ir mazāka problēma, vistrakākais ir svīšana. Taču, ja darbavietā ir pieejama duša, braucot uz darbu, var izmēģināt pat kārtīgu veloslodzi un atlikušo dienu vienalga pavadīt svaigs un glauns. No svīšanas gan arī ziemā ir jāuzmanās, jo tas ir visātrākais veids, kā apaukstēties. Tomēr arī pret to rūdītiem velosipēdistiem ir "zāles" – var taču izvēlēties braukšanas tempu, kurā nesvīst. Galvenais ir ģērbties kārtās un pasargāt sevi no mitruma – savus velobraucēja knifiņus apģērba izvēlē skaidro Kaspars Garda, fotogrāfs, kurš ar velo pārvietojas visu gadu un ne tikai pa pilsētu. Viņš šo savu aizraušanos ir pacēlis jau nākamajā līmenī – izbraucot dabas maršrutus, kā arī mērojot ievērojamus ceļa gabalus ziemā, turklāt nakts stundās. Pirms gada viņš izaicināja sevi un kopā ar vēl dažiem velo entuziastiem devās 158 kilometrus garā braucienā no Brīvības pieminekļa līdz Madonai. Tumsā pašā sala spelgonī, kad termometra stabiņš bija noslīdējis zemāk par mīnus 10 grādu atzīmi… Sešos vakarā Rīgā startējuši, piecos no rīta Madonā paguvuši uz vilcienu, kas atvizinājis atpakaļ uz galvaspilsētu.
Velobraukšanas iesācējam tādi varoņdarbi noteikti nebūs pa spēkam, taču pavasaris ir īstais brīdis, lai sāktu krāt iedvesmu un praksi turpmākiem piedzīvojumiem.
Pret lieko svaru un bezmiegu
Kāda tad ir jēga izmēģināt vai atgriezties varbūt jau pie sen aizmirstā velosipēda izmantošanas? Rīgas Stradiņa universitātes Sporta ārstu rezidentūras programmas vadītāja Sandra Rozenštoka stāsta, ka braukšana ar velosipēdu ir arī labs veids, kā iekustēties laiskajiem, kuri kādu laiku ar aktīvu dzīvesveidu bijuši uz "jūs". Riteņbraukšanas slodzes laikā galvenokārt strādā kāju muskuļi, līdz ar to ir mazāks enerģijas patēriņš un prasības pēc skābekļa, arī mazāka slodze sirdij, nekā tas ir, piemēram, skriešanā, kurā ir augstāks enerģijas patēriņš, jo slodzē iesaistās arī plecu josla, rokas un citas ķermeņa daļas.
Visu rakstu lasiet žurnāla SestDiena 3. - 9. maija numurā! Ja vēlaties žurnāla saturu turpmāk lasīt drukātā formātā, to iespējams abonēt ŠEIT!
ļuļa
Pareizaisvirsraksts
Krējums Saldais