Latvijai nav spēcīgu daiļslidošanas tradīciju. Pēc neatkarības atgūšanas 1992. gada olimpiskajās spēlēs Albērvilā vīru un dāmu konkurencē valsti pārstāvēja Konstantīns Kostins un Alma Lepina, abiem ieņemot 20. vietu. Pēc diviem gadiem Lillehammerē Andrejs Vlaščenko sasniedza 21. rezultātu, bet vēlāk viņš izvēlējās pārstāvēt Vāciju, kur bija piedzimis.
Visaugstvērtīgāko sasniegumu demonstrēja Oļegs Šļahovs un Jeļena Berežnaja, kuri pāru slidojumā izcīnīja astoto vietu. Dažus gadus vēlāk Šļahovs beidza karjeru, bet Berežnajai nebija nekāda sakara ar Latviju, izņemot to, ka viņa pārstāvēja šo valsti. Turklāt daiļslidotājai gandrīz traģiski beidzās slidojums ar savu partneri 1996. gada janvārī – Šļahovs lēcienā ar slidu smagi iegrieza Berežnajai galvā. Slida izgāja cauri ādai, un kauls tika iedzīts galvas smadzenēs, kur radās smags asinsizplūdums. Viņa nekavējoties tika aizvesta uz slimnīcu. Paula Stradiņa slimnīcas neiroķirurgi cīnījās par meitenes dzīvību. Tolaik 18 gadu vecā daiļslidotāja uz laiku bija paralizēta, un viņai bija runas traucējumi. Tomēr Berežnaja atguvās un jau tajā pašā gadā Šļahovu nomainīja pret citu partneri Antonu Siharulidzi. Nagano olimpiādē abi, jau pārstāvot Krieviju, izcīnīja sudrabu, bet 2002. gadā Soltleiksitijā – zeltu.
Pēc Lillehammeres spēlēm Latvijai līdz nākamajiem olimpiešiem daiļslidošanā bija jāgaida 24 gadi. Pateicoties jaunajiem talantiem Angelinai Kučvaļskai un Denisam Vasiļjevam, izdevās izcīnīt pa vienai vietai vīru un dāmu konkurencē. Diemžēl veselības problēmu dēļ Kučvaļska, kura ar saviem rezultātiem bija izcīnījusi ceļazīmi, Phjončhanā nevarēja startēt. Tādējādi viņas vietā uz Koreju devās jelgavniece Diāna Ņikitina, kura 30 daiļslidotāju konkurencē palika 26. vietā. Pēc olimpiādes viņa guva gūžas traumu un noslēdza karjeru.
Savukārt Latvijas lielākā daiļslidošanas zvaigzne Deniss Vasiļjevs olimpiskajā debijā sasniedza 19. vietu, gūdams vērtīgu pieredzi turpmākajai karjerai.
Ar jaunām slidām
Jau pēc gada būs Pekinas ziemas olimpiskās spēles. Arī pēc vairākiem gadiem joprojām spēcīgākie Latvijas daiļslidotāji 19ir Vasiļjevs un Kučvaļska. Tomēr Covid-19 pandēmija viņu pārstāvēto sporta veidu ir diezgan smagi ietekmējusi. Atceltas teju visas sacensības, un nav garantijas, ka martā Stokholmā notiks paredzētais pasaules čempionāts. Vasiļjevs Covid-19 laikā piedalījies vienīgi prestižajā Nebelhorn Trophy izcīņā, kur daugavpilietis iepriecināja ar uzvaru.
Jau vairākus gadus viņš trenējas Šveicē Turīnas olimpisko spēļu sudraba godalgas ieguvēja Stefana Lambjela vadībā. Pateicoties profesionāla sportista statusam, viņš arī pandēmijas laikā var pilnvērtīgi trenēties un pats atzīst, ka ir sasniedzis labāku fizisko formu nekā iepriekšējos gados, tādējādi liekot noprast, ka arī viņa sniegums ir labāks. Uzvara Nebelhorn Trophy izcīņā, kurā ik gadu startē augsta līmeņa daiļslidotāji, daļēji apstiprina šādu pieņēmumu, tomēr precīzāk novērtēt, vai un cik daudz Vasiļjevs ir audzis, varētu pēc rezultātiem sacensībās.
"Grūti atbildēt, cik labā formā esmu, jo parasti sevi vērtēju pēc snieguma sacensībās. Vēlos teikt, ka šobrīd jūtos ļoti labi, bet man tam nav pierādījumu. Nesen sāku lietot jaunas slidas, un nepieciešams laiks, lai aprastu ar tām. Fiziski esmu tuvu optimālajam līmenim un nobriedis sezonai, tomēr sacensības tiek atceltas pēdējā brīdī," skaudro situāciju iezīmē daiļslidotājs.
Tikmēr Kučvaļska intensīvi trenējas Rīgā. Pēdējoreiz viņa startēja Eiropas čempionātā, kur veicās smagi – ieņemta 30. vieta. Pandēmijas sākumā Latvijā uz pāris mēnešiem bija aizslēgtas ledus halles, tāpēc ilgāku brīdi bija jāiztiek bez ledus treniņiem. Tie tika aizstāti ar fiziskās sagatavotības uzlabošanu, skrienot mežā un vingrojot mājās. Kad atkal varēja kāpt uz ledus, prasmes un sajūtas bija piemirsušās. "Bija dīvaina sajūta. Formu atgūt bija ļoti grūti un joprojām neiet viegli ar dažādu elementu izpildi," savus pūliņus atgriezties labākajā tehniskajā un fiziskajā formā sarunā 2020. gada decembrī atklāja Kučvaļska. Pēc ilgākas pauzes pie ledus bija jāpierod un, nomainot vecās slidas pret jaunām, atkal radās grūtības pierast. "Es tās mainu katru gadu. Kad slidas pēc aizšņorēšanas 15 minūšu laikā kļūst vaļīgas, tad tās ir nepieciešams nomainīt pret jaunām," skaidro daiļslidotāja. Apmēram gadu līdz olimpiskajām spēlēm jaunas slidas nomainījis arī Vasiļjevs.
Piepildīt olimpisko sapni
Kučvaļskai šobrīd ir 22 gadi. Daiļslidošanā viņa vairs neskaitās jaunā sportiste un nākotnes cerība. Ja pulveris vēl ir sauss, tuvojas pēdējais brīdis to izšaut. Šobrīd pasaules līmenī pirms pandēmijas izteikti dominēja Krievijas meiteņu trio Aļona Kostornaja (17), Anna Ščerbakova (16) un Aleksandra Trusova (16). 2020. gada Eiropas čempionātā viņas demonstrēja apbrīnojamu sniegumu, aizņemot pirmās trīs vietas uz goda pjedestāla. Bronzas ieguvēja Trusova izcīnīja 225,34 punktus, kamēr tuvākajai sekotājai Aleksijai Paganīni no Šveices bija tikai 192 punkti. Var teikt, ka pārējās dalībnieces cīnījās par ceturto vietu, kamēr krievietes savā starpā sadalīja medaļas.
"Krievijā daiļslidošanas skola ir ļoti labi saglabājusies no padomju laika. Valsts visu apmaksā, tas nozīmē, ka vecākiem nevajag veikt lielus ieguldījumus – katrs var nopirkt savas slidas un doties slidot. Viņi slido ļoti daudz. Šīs trīs meitenes to dara trīs līdz četras stundas dienā. Tad vēl ir stundu ilgs sausais treniņš un pusotru vai divas stundas horeogrāfija. Viņas katru dienu trenējas ļoti daudz. Viss tiek izstrādāts no A līdz Z," kaimiņvalsts dzelžaino sistēmu pirms gada Sporta Avīzei raksturoja Diāna Ņikitina. Viņa ir pārliecināta, ka no šīm trim meitenēm izspiedīs maksimumu un pēc tam viņas "izmetīs", kā tas jau ir noticis ar iepriekšējām paaudzēm. Visticamāk, jau pēc Pekinas olimpiskajām spēlēm vietā stāsies nākamās.
Kučvaļska augstvērtīgāko sniegumu demonstrēja 2016. gada Eiropas čempionātā, kurā izcīnīja ceturto vietu. Viņa atkārtoja Konstantīna Kostina Latvijas labāko sasniegumu Eiropas čempionātos. Tobrīd viņai bija 17 gadu, un kopš tā laika drīz būs pagājuši pieci gadi. Vīru konkurencē tik jauni sportisti nedominē un karjeras augstākajā punktā noturēties iespējams ilgāk. Arī Vasiļjevam augstākais sasniegums Eiropas čempionātos ir ceturtā vieta, ko viņš izcīnīja 2018. gadā. Togad pasaules čempionātā viņš bija sestais, tomēr pašā svarīgākajā startā, Phjončhanas olimpiskajās spēlēs, neizdevās demonstrēt labāko sniegumu, un līdz ar to – samērā zemā 19. vieta.
Tagad pandēmijas dēļ lielus plānus nekaļ ne Kučvaļska, ne Vasiļjevs, jo nav garantijas, ka notiks pasaules čempionāts, kur vienlaikus jābūt arī olimpiskajai kvalifikācijai. "Pagaidām nav dzirdēts plāns par burbuļa veidošanu. Nepieciešami milzīgi resursi, lai sarīkotu tik milzīgu notikumu. Jā, tas ir pasaules čempionāts un olimpiskās kvalifikācijas vienlaicīgi, bet šobrīd pat Tokijas spēles vēl nav notikušas. Manuprāt, būs sarežģīti sarīkot tik milzīgu pasākumu kā ziemas olimpiskās spēles, ņemot vērā, ka pirms tam vēl jānotiek vasaras spēlēm. Un visi šie apstākļi man liek apšaubīt, ka pasaules čempionāts notiks," skeptisks ir Vasiļjevs, kurš gatavs pieņemt faktu, ka lielās sacensības tiks atceltas vai pārceltas.
Lai gan šobrīd par kvalificēšanos olimpiskajām spēlēm nav skaidrības, tomēr tieši tas ir galvenais Angelinas Kučvaļskas dzinulis turpināt karjeru. Phjončhanā viņa ar saviem rezultātiem Latvijai nopelnīja ceļazīmi, tomēr veselības problēmu dēļ izlaida lielās sacensības, toties Pekinā viņa vēlas piepildīt savu sapni. To izdarīt būs grūtāk, jo pirms Phjončhanas rezultāti bija labāki. Kučvaļska ir saglabājusi motivāciju un trenējas divas trīs reizes dienā, katram treniņam esot apmēram stundu garam. Nopietnā režīmā viņa trenējas sešas dienas nedēļā, vienīgā atpūtas diena ir svētdiena, kad atvilkt elpu, izdarīt neiespētos darbus un satikt draugus. Viņa uzsver, ka necer uz kādu konkrētu vietu, jo galvenais vienmēr ir noslidot savā līmenī un atdot uz ledus visus spēkus.
Šosezon sacensībās viņai nav sanācis piedalīties, ja vienīgi neskaita iekšējās cīņas treniņus vietējā klubā. Daiļslidošana ir diezgan traumatisks sporta veids, bet Kučvaļskai nopietnu veselības problēmu nav. Paralēli viņa vēl studē augstskolā RISEBA. Studijas, kas šobrīd notiek attālināti, ideāli der sportistiem, jo uz lekcijām klātienē viņi tiek reti. "Man nav pārāk grūti apvienot daiļslidošanu ar studijām, tomēr dažreiz nākas prasīt palīdzību kursa biedriem. Viņi saprot, ar ko es nodarbojos, un palīdz, ja esmu kaut ko palaidusi garām."
Uzņēmējdarbību Kučvaļska studē, lai nākotnē varētu pārņemt mammas biznesu.
"Uzskatu, ka 22 gadi daiļslidošanā nav liels vecums. Šobrīd labākajām pasaulē vidējais vecums ir ap 16–17 gadiem, tomēr arī mana gadagājuma un vecāki daiļslidotāji spēj parādīt labus rezultātus. Galvenais mērķis ir tikt uz olimpiskajām spēlēm. Šobrīd svarīgi ir turēt sevi formā un gatavoties sacensībām, un ceru, ka tās šosezon notiks. Tagad esmu apmēram 40 procentu no savas labākās kondīcijas. Centīšos strādāt, lai uz pasaules čempionātu būtu 100 procentu gatavība. Pēc Pekinas pagaidām tālāk neko neplānoju," par saviem plāniem stāsta sportiste.
Dārgajā Šveicē dzīvo pieticīgi
Latvijā daiļslidotājs Vasiļjevs nav bijis vairāk nekā gadu. Pēdējoreiz šeit viņš bija atbraucis, lai startētu nacionālajā čempionātā. Pagājis ilgs laiks, kopš sportists nav saticis arī vecākus. Uz Šveici viņi atbraukuši vienreiz – pirms četriem gadiem.
Vasiļjevs paralēli studē universitātē attālināti, tomēr atzīst, ka pietrūkst studiju vides un atmosfēras, kas sastopama dzimtenē. Šveice nav no lētākajām valstīm, tieši pretēji – tā ir iemantojusi reputāciju kā ļoti dārga un attīstīta zeme. Vasiļjevs atklāj, ka dzīvo pieticīgu dzīvi un novērtē Latvijas Olimpiskās vienības un citu atbalstītāju sniegto palīdzību, lai kas tāds vispār būtu iespējams. Arī daiļslidotāja menedžeris Kristofers Trevisans atzīst, ka latvietis dzīvo taupīgā režīmā. "Šveicei ir dārgas valsts reputācija, betviņš dzīvo ļoti ekonomiski. Netērē lieki daudz naudas. Viņš investē visu naudu karjerā, kas nozīmē, ka galvenie izdevumi aiziet treniņos un sacensību kostīmos. Arī dāsnā Latvijas valsts institūciju atbalsta dēļ viņš ir spējīgs šeit trenēties, par ko esam pateicīgi," dzīvošanu attīstītajā Alpu valstī raksturo sportista menedžeris.
Trevisans ar Vasiļjevu sāka strādāt 2016. gada vasarā. Viņš nav tikai menedžeris, bet vada arī savu daiļslidošanas skolu, kur kopumā gada laikā trenējas ap simt sportistiem. "Mums ir vairākas treniņgrupas. Denisa grupā ir pieci pilna laika pieaugušie studenti, kas startē starptautiskā līmenī. Tad vēl ir trīs juniori, kas startē nacionālā un starptautiskā līmenī, 15 līdz 20 nacionāla līmeņa daiļslidotāju no Šveices, kas piedalās vietējās sacensībās," daiļslidošanas skolas apmērus raksturo Trevisans. Viņa vadītajā skolā ir arī jaunāku sportistu grupiņas. Teiksim tā, pilna piramīda – no iesācējiem līdz profesionālajam līmenim. Arī šobrīd lielākā Šveices daiļslidošanas zvaigzne Aleksija Paganīni trenējas šajā skolā.
Kopumā gan tikai kādi 40 procenti no visiem audzēkņiem uz skolu dodas regulāri, kamēr pārējie ik pa laikam tur pieslīpē savas prasmes un saņem konsultācijas no pieredzējušiem speciālistiem. Daiļslidošana Šveicē nav starp iecienītākajiem sporta veidiem, tomēr bija laiks, kad, pateicoties Vasiļjeva pašreizējā trenera Stefana Lambjela un Sāras Meieres panākumiem, tā sasniedza citus popularitātes augstumus. "Stefans bija ļoti populārs. Karjeru viņš noslēdza pēc Vankūveras olimpiskajām spēlēm. Savukārt Sāra Meiere karjeru beidza 2011. gadā. Viņa togad kļuva par Eiropas čempioni, un tas notika tieši Šveicē. No 2002. līdz 2011. gadam daiļslidošanas sports šeit bija diezgan liels. Tas kļūst – līdzīgi kā citur – populārāks, ja pašmāju sportisti sasniedz rezultātus. Kad tas notiek, mums tas ir jāizmanto, lai attīstītu nākamo paaudzi," daiļslidošanas slavas gadus Šveicē atceras Trevisans.
Kopš Lambjela un Meieres Šveicē nav bijis tik lielu vietējo zvaigžņu. 2014. gada olimpiādē Sočos Šveice daiļslidošanā nebija pārstāvēta, bet Phjončhanā startēja tikai Aleksija Paganīni. Treniņapstākļi Trevisana vadītajā skolā gan ir izcili piemēroti daiļslidotājiem. Tur trenējas ne tikai vietējie, bet arī sportisti no citām valstīm. "Domāju, Deniss ir apmierināts ar šejienes treniņu apstākļiem. Cenšamies tādiem augsta līmeņa sportistiem kā Deniss nodrošināt pēc iespējas labākus apstākļus: pielāgot ledus laiku, trenerus, horeogrāfiju un citas detaļas."
Atbalstītāji kā motivācija
Toties daiļslidošana ir ārkārtīgi populāra Japānā, uz ko norāda šīs zemes kaismīgie fani. Sociālajā vietnē Twitter japāņi izveidojuši arī Denisa Vasiļjeva fanu lapu, kurai ir teju pieci tūkstoši sekotāju. Daiļslidotājs pats gan lielu uzmanību popularitātei nepievērš un nav aktīvs sociālo tīklu lietotājs. Tā vietā brīvo laiku viņš izvēlas veltīt, lai attīstītu sevi, lasot grāmatas un interesējoties par vēsturi. Tomēr sportists atzīst, ka fanu atbalsts palīdz.
"Fani sūta dāvanas. Mani pārsteidz, cik viņi ir dāsni un labprātīgi atbalsta. Japāņu kultūra ir savā veidā unikāla. Viņu atbalsts silda manu sirdi, tas man dod iedvesmu sliktās dienās, jo – zināt, ka ir cilvēki, kas gaida no manis rezultātus, – tā ir laba motivācija," japāņu fanu kultūru novērtē Vasiļjevs, kurš atzīst, ka līdz ar sacensību atcelšanu motivācija trenēties lēnām rūk, lai arī cik spēcīga būtu disciplīna un gribasspēks.
Daiļslidotājiem šobrīd visā pasaulē ir smaga situācija. Citos sporta veidos sacensības iespējams aizvadīt no ārpasaules noslēgtās vietās jeb burbuļos, bet daiļslidošana šajā ziņā ir kūtrāka. Tomēr šāda stratēģija – neveidot burbuļus – nav atmaksājusies, un rezultātā teju visi mači tiek atcelti. Kā jau minēts, patlaban vēl nav skaidrības arī par pasaules čempionātu martā, kam pēc plāna jānotiek Stokholmā. Ja nu gadījumā pasaules čempionāts, kurā jāsadala lielākā daļa kvotu, nenotiks, liela neziņa būs par kvalificēšanās sistēmu Pekinas olimpiskajām spēlēm.